Recenzijā bieži savu domu pamatošanai jāizmanto citu personu teiktais jeb citāts.
Svarīgi!
Ja citāts pilnībā atbilst tiešajai runai, citāta atdalīšanai lietojamas tādas pašas pieturzīmes kā tiešās runas atdalīšanai no piebildes.
Tiešā runa, ko saista ar piebildi, var atrasties:
  1. aiz piebildes;
  2. piebildes priekšā;
  3. abās pusēs piebildei.
 
1. Ja tiešā runa atrodas aiz piebildes, tad aiz piebildes liek kolu.
Piemērs:
Guntis Zariņš tālajā 1961. gadā vēstulē Pēterim Aigaram raksta: ”Mūsu strīdi par Mūku ir tīri akadēmiski. Mūks, tāpat kā Saliņš, Tauns un Velta, ir neatņemama “trimdas gara” sastāvdaļa.”

2. Ja tiešā runa atrodas piebildes priekšā, tiešās runas beigās jāliek komats (stāstījuma teikumos), jautājuma zīme (jautājuma teikumos) vai izsaukuma zīme (izsaukuma, rosinājuma, vēlējuma u.tml. teikumos).
Piemērs:
“Manuprāt, dzeja un filozofija nāk no viena un tā paša avota, tikai kā filozofs es gribu izteikties precīzāk, jo mani fascinē skaidrība, intervijā Guntim Berelim saka pats Roberts Mūks.
    
3. Ja tiešā runa atrodas abās pusēs piebildei, tad tiešās runas pirmās daļas beigās un piebildes beigās liekams komats.
Piemērs:
“Laba dzeja ir tas pats, kas laba dzīve, Roberts Mūks, atbildot uz Jura Zommera jautājumu, kas ir laba dzeja, skaidro, “dzeja būs nepieciešama tikai tik ilgi, kamēr cilvēks nebūs iemācījies kā dzīvot, un tas nozīmē ļoti, ļoti ilgi.”
  
4. Citējot dzeju, to parasti neatdala ar pēdiņām, ja dzeja tiek rakstīta rindu zem rindas.
Piemērs:
R. Mūks nāves tēmu saista ar dzīves jēgas meklējumiem:
Kas mēs esam – ir atkarīgs no nāves
kāds es miršu, tāds es esmu.
 
5. Ja dzeju citē vienlaidu tekstā, rindas atdala ar slīpsvītru.
Piemērs:
R. Mūks nāves tēmu saista ar dzīves jēgas meklējumiem: “Kas mēs esam – ir atkarīgs no nāves / kāds es miršu, tāds es esmu.”
 
Rakstītā tekstā pirmās tiešās runas pēdiņas raksta rindas apakšā, bet noslēdzošās – rindas augšā.
Drukātā tekstā atšķirsies gan pēdiņu, gan citu pieturzīmju lietojums.
 
Vidusskolā mācīsies arī par citiem citāta iesaistīšanas veidiem tekstā, taču, ja vēlies uzzināt jau šobrīd ko vairāk, vai lasīt Ainas Blinkenas grāmatā “Latviešu interpunkcija” no 324. līdz 326. lpp.