Citāti ir tiešās runas paveids.
Citāts ir vārdu pa vārdam atkārtots kādas personas teksts vai tā daļa.
Svarīgi!
Rakstot tekstā, citātus vienmēr liek pēdiņās.
Izšķir divus citātu iesaistīšanas gadījumus.
1. Citātu var iesaistīt, izmantojot tiešās runas un piebildes konstrukciju, saglabājot tiešās runas lietojuma pieturzīmes.
1. Citātu var iesaistīt, izmantojot tiešās runas un piebildes konstrukciju, saglabājot tiešās runas lietojuma pieturzīmes.
Piemērs:
Imants Ziedonis savā dzejā atgādina:
"Re, arī zvaigznēs ierakstīts
Tas pats, kas laukos plašos:
Jāmeklē sudrabs, tas baltais, kas trīč
Tepatās – mūsos pašos."
"Re, arī zvaigznēs ierakstīts
Tas pats, kas laukos plašos:
Jāmeklē sudrabs, tas baltais, kas trīč
Tepatās – mūsos pašos."
Piebildes novietojums – identisks tiešās runas gadījumiem.
2. Citātu pilnībā iekļauj teikumā, liekot to pēdiņās. Pārējo pieturzīmju lietojums atkarīgs no teikuma uzbūves.
Piemērs:
Rakstnieks Rūdolfs Blaumanis reiz apgalvoja, ka "mūsu nelaime ir tā, ka mēs nekad skaidri nezinām, kur mūsu nevarēšana beidzas un mūsu negribēšana iesākas".
Svarīgi!
Teikuma beigu pieturzīme šajā gadījumā liekama aiz pēdiņām.
- Citāts sākas ar divpunkti, ja to citē no teikuma vidus.
- Citātu izrakstam jābūt precīzam.
- Ja citātā izlaista kāda teksta daļa, tā jānorāda ar iekavām (..), ja lielāks teksta fragments tad šādi - [..]. Teksta izlaidumi nedrīkst izkropļot autora domu.
- Ja citēts fragments no darba svešvalodā, tad citāts jātulko un jāmin tulkojuma autors (ja pats tulko – “autora tulkojums” un autora iniciāļi).
- Ja tiek pārstāstīts kāda atzinums vai viedoklis (necitējot precīzi), tad tādā gadījumā rakstos mēdz lietot dažādas ievadfrāzes, piemēram, "pēc A uzskatiem"; "A atzīst, ka"; "no A pētījumiem izriet".
- Gan citātiem, gan domu pārstāstiem jānorāda avots (grāmata, raksts vai cits materiāls, kurā izmantotā atziņa izlasīta).