Izsauksmes vārdi ir nelokāmi vārdi, kas izsaka jūtas, gribu, ataino īstenības parādības, pievērš kaut kam uzmanību.
Izsauksmes vārdi nav gramatiski saistīti ar citiem vārdiem un nevar būt par teikuma locekļiem vai ietilpt  teikuma locekļu sastāvā.
 
Izsauksmes vārdus var iedalīt pēc izcelsmes un nozīmes.
 
Pēc izcelsmes izšķirami:
  1. pirmatnīgie izsauksmes vārdi: ā, o, au, ī, ū;
  2. no citām vārdu šķirām darinātie izsauksmes vārdi: klau, dzi, pag, lūk, rau, re, skat;
  3. izsauksmes vārdi, kas radušies no vārdu savienojumiem: labdien, labrīt, labvakar.
 
Pēc nozīmes izšķiramas vairākas izsauksmes vārdu grupas:
  1. izsauksmes vārdi, kas izsaka jūtas: ai, urā, halo, ūja, vai, ojā, o, ū, hei, ei, brr;
  2. izsauksmes vārdi, kas pievērš kaut kam uzmanību: dzi, klau, rau, lūk, pag, re, skat;
  3. izsauksmes vārdi, kas atdarina dabā dzirdamas skaņas: brīkš, brākš, blākš, plunkš, kikerigū, ku-kū.
 
 Izsauksmes vārdam var būt vairākas nozīmes. Tāpēc izsauksmes vārda attiecīgā nozīme parādās tikai teikumā.