Prievārdi saista divus patstāvīgus vārdus un norāda attieksmes starp tiem.
Piemērs:
Viņi gāja gar jūru.
Laiks ir ātrāks par vēju.
Mēs ar viņiem satiksimies rītvakar.
Puiši nogriezās aiz stūra.
Prievārdi ir nelokāmi vārdi.
Prievārds neveido teikuma locekli, bet gan ietilpst tajā.
Prievārds neveido teikuma locekli, bet gan ietilpst tajā.
Lielākā daļa prievārdu atrodas patstāvīgā vārda priekšā:
aiz kalna, no skolas, uz mājām, pār pļavu, pa upi.
Prievārdi dēļ, labad un pēc (iemesla nozīmē) vienmēr novietojami aiz patstāvīgā vārda:
noguruma dēļ, draugu labad, pieklājības pēc.
Prievārdu saistījums
Prievārdi ir saistīti ar noteiktām locījumu formām.
Vienskaitlī prievārdi saistās:
Vienskaitlī prievārdi saistās:
- ar ģenitīvu: aiz, apakš, bez, dēļ, iekš, iz, kopš, labad, no, pēc, pie, pirms, priekš, virs, zem un visi saliktie prievārdi ar -pus otrajā daļā: apakšpus, augšpus, ārpus, iekšpus, lejpus, otrpus, šaipus, viņpus, virspus;
Grāmata nokrita aiz plaukta.
Kārlis dzīvo mājā šaipus upes.
- ar datīvu: līdz;
Es aiziešu līdz galam.
- ar akuzatīvu: ap, caur, gar, par, pār, pret, starp;
Māra nostājās starp galdu un logu. - ar datīvu vai akuzatīvu: pa;
Pārītis pastaigājās pa parku (pa parku - akuzatīvs). Vectēva māja ir mums pa ceļam (pa ceļam - datīvs).
- ar instrumentāli: ar;
Linda runājās ar māsu.
- ar ģenitīvu vai akuzatīvu: uz;
Uz galda dega sārta svece (uz galda - ģenitīvs). Es ātri aizskriešu uz veikalu (uz veikalu - akuzatīvs).
Daudzskaitlī šie paši prievārdi saistās ar ģenitīvu vai datīvu/instrumentāli:
Kupenu dēļ braucām lēni (kupenu dēļ - ģenitīvs). Māsa nostājās starp brāļiem (starp brāļiem - datīvs).
Vienam un tam pašam prievārdam nozīme var atšķrties.
Tā nosakāma tikai vārdu savienojumā.
Piemērs:
Baidīties no zirnekļiem.
Braukt no Rīgas.
Izgatavot no koka.
Lasīt no grāmatas.
Strādāt no sirds.
Mazs no auguma.