Svarīgi!
Teikumi ir runas pamatvienība.
Teikumi izsaka visdažādāko saturu - domas, jūtas, jautājumus, pamudinājumus utt.
Katrs spriedums ir izteikts teikumā, bet ne katrs teikums izsaka spriedumu.
Valodā nav doti gatavi spriedumi, bet tikai to veidošanas paņēmieni.
Katrā teikumā mēs lietojam tādus vārdus un tādā veidā un secībā, kā tas nepieciešams izsakāmajam saturam un konkrētajiem apstākļiem.
Mēs teikumus veidojam pēc gramatikas likumiem, to kontrolē mūsu domāšana.
Mācību par teikumiem sauc par sintaksi.
(Pēc J.Lojas.)
Teikumi izsaka visdažādāko saturu - domas, jūtas, jautājumus, pamudinājumus utt.
Katrs spriedums ir izteikts teikumā, bet ne katrs teikums izsaka spriedumu.
Valodā nav doti gatavi spriedumi, bet tikai to veidošanas paņēmieni.
Katrā teikumā mēs lietojam tādus vārdus un tādā veidā un secībā, kā tas nepieciešams izsakāmajam saturam un konkrētajiem apstākļiem.
Mēs teikumus veidojam pēc gramatikas likumiem, to kontrolē mūsu domāšana.
Mācību par teikumiem sauc par sintaksi.
(Pēc J.Lojas.)
Teikums ir gramatiski saistītu vārdu savienojums vai atsevišķs vārds, kas izsaka pabeigtu domu. Apgalvojot vai noliedzot tas norāda uz laiku, personu vai attieksmi pret īstenību.
Svarīgi!
Runā teikumu no teikuma nošķir izrunas intonācija (pauze), bet rakstos teikumus atdala ar pieturzīmēm (punktu, jautājuma zīmi, izsaukuma zīmi, daudzpunkti).
Teikumā pats nozīmīgākais loceklis ir izteicējs. Tas ne tikai norāda uz laiku, personu un attieksmi pret īstenību, bet organizē arī teikuma uzbūvi.
Piemērs:
Ābele zied. (norāda, ka ābele zied tagad)
Ābele ziedēja. (norāda, ka ābele ziedēja pagātnē)
Ābele ziedēs. (norāda, ka ābele ziedēs nākotnē)
Ābele ziedot. (tiek atstāstīts par to, ka ābele zied)
Ābele ziedētu. (pieļauj, ka varētu ziedēt)
Ābelei jāzied. (izsaka pieņēmumu)
Ābele, ziedi! (pavēle vai rosinājums ābelei ziedēt)
Ābele ziedēja. (norāda, ka ābele ziedēja pagātnē)
Ābele ziedēs. (norāda, ka ābele ziedēs nākotnē)
Ābele ziedot. (tiek atstāstīts par to, ka ābele zied)
Ābele ziedētu. (pieļauj, ka varētu ziedēt)
Ābelei jāzied. (izsaka pieņēmumu)
Ābele, ziedi! (pavēle vai rosinājums ābelei ziedēt)
Izteicējs norāda arī uz teikuma priekšmeta formu un nosaka, kādi palīglocekļi nepieciešami, lai precīzi paustu vajadzīgo informāciju.
Piemērs:
Atbrauca (kas?) brālis. Nav (kā?) piena. Tēvs (kas?) aizbāza (ko?) cirvīti (kur?) aiz jostas.
Teikumi pēc uzbūves ir dažādi: tajos var būt abi virslocekļi vai viens virsloceklis.
Gramatisko centru veido teikuma virslocekļi (teikuma priekšmets un izteicējs). Tie nav pakārtoti citam teikuma loceklim.
Teikumā var būt viens, divi vai vairāki teikuma priekšmeti un izteicēji. Tad tie ir vienlīdzīgi teikuma priekšmeti vai izteicēji.
Gramatisko centru veido teikuma virslocekļi (teikuma priekšmets un izteicējs). Tie nav pakārtoti citam teikuma loceklim.
Teikumā var būt viens, divi vai vairāki teikuma priekšmeti un izteicēji. Tad tie ir vienlīdzīgi teikuma priekšmeti vai izteicēji.
Piemērs:
Cīrulis un strazds, bezdelīga un cielava ir pavasara vēstneši.
Vienlīdzīgi teikuma locekļi var būt saikļa vai bezsaikļa saistījumā.
Piemērs:
Cīrulis un strazds ir pavasara vēstneši. (saista saiklis un)
Kristaps, Juris, Pēteris ir labākie draugi. (nesaista saiklis, bet tos atdala komats)
Kristaps, Juris, Pēteris ir labākie draugi. (nesaista saiklis, bet tos atdala komats)
Teikumu iedalījums pēc gramatiskā centra uzbūves
Divkopu teikums | Vienkopas teikums | Bezkopas teikums |
Ir teikuma priekšmets un izteicējs. Rudens saule slēpj savu vaigu aiz mākoņa. | Ir tikai viens teikuma loceklis - galvenais loceklis. | Nav neviena patstāvīga vārda - tātad nav neviena teikuma locekļa. |
Teikuma priekšmets nav nosaukts, bet to var noteikt pēc izteicēja formas. Tūlīt pazudīs pavisam. | Krēslo. Pievakare. | Ai! Jā! Cik? |
Teikumu, kurā ir tikai virslocekļi, sauc par vienkāršu nepaplašinātu teikumu.
Piemērs:
Ābele zied. Krēslo. Visi steidzas.
Piemērs:
Vecā ābele zied balta kā sniega kupena. Krēslo jau visās malās. Vakarā visi steidzas uz mājām.