Fonētika ir mācība par skaņām.
Burti, kas apzīmē vairākas skaņas:
- e – šauro un plato e;
- ē – šauro un plato ē;
- o – o, ō, uo.
Ar diviem burtiem tiek apzīmēta 1 skaņa:
- dz un dž;
- divskaņi.
Skaņas tiek iedalītas 3 grupās:
- patskaņi – 12;
- divskaņi – 10;
- līdzskaņi – 26.
Pozicionālās skaņu pārmaiņas saistītas ar vārda izrunu. Pārmaiņas nosaka burta pozīcija, proti, atrašanās blakus citām skaņām.
Pārmaiņas notiek tāpēc, ka runas orgāni, sagatavojoties nākamās skaņas izrunai, jau iepriekšējās skaņas izrunas beigās ieņem vajadzīgo stāvokli vai arī nākamās skaņas izrunas laikā vēl ir saglabājuši iepriekšējās skaņas izrunai nepieciešamo stāvokli.
Tātad pozicionālās skaņu pārmaiņas rodas noteiktā pozīcijā, noteiktos fonētiskos apstākļos atkarībā no blakus skaņām, no vārda uzsvara, no skaņas vietas zilbē, no zilbju skaita vārdā u. tml.
Pozicionālās skaņu pārmaiņas
| Balsīgs līdzskanis nebalsīga priekšā izrunā kļūst nebalsīgs. | darbs – b-p/s /balsīgais līdzskanis b nebalsīgā līdzskaņa s ietekmē izrunā kļūst par nebalsīgo p/ [darps] |
Nebalsīgs līdzskanis balsīga priekšā izrunā kļūst balsīgs. | atdot – t-d/d [addot] |
Vārda beigās notiek divu līdzskaņu saplūdums vienā:
|
|
Līdzskaņi v un j vienā zilbē ar patskani pārvēršas par patskani (vokalizējas):
| savdabīgs v-u [saudabīks] trolejbuss j-i [troleibus] |
Nebalsīgs līdzskanis starp diviem īsiem patskaņiem izrunā pagarinās. | lapa [lappa] |
Ja pozicionālās skaņu pārmaiņas vērojamas tikai izrunā, proti, tās neietekmē rakstību, tad vēsturiskās skaņu pārmaiņas ietekmē gan izrunu, gan rakstību.
Ir divu veidu vēsturiskās skaņu pārmaiņas:
- vēsturiskās skaņu mijas;
- vēsturiskais līdzskaņa zudums.
Vēsturiskās skaņu mijas
Mija | Skaņas, kas mijas | Kur notiek | Piemēri |
| i, ī, e, ē, ie noteiktā mija | k - ķ k - c g - ģ g - dz |
|
|
| Līdzskaņa j noteiktā mija | b - bj d - ž l - ļ ln - ļņ n - ņ s - š t - š v - vj zn - žņ |
|
|
| Līdzskaņa t noteiktā mija | t - s d - s | 1. konjugācijas darbības vārdu nenoteiksmē. | Meta (vienkāršā pagātne) – mest. |
| Līdzskaņa d noteiktā mija | t - z d - z | Daļēji lokāmajos divdabjos. | Meta - mezdams. |
Vēsturiskais līdzskaņa zudums
Skaņu pārmaiņas saistītas ne tikai ar dažādu skaņu savstarpējām mijām, bet arī ar atsevišķu skaņu zudumu.
Vēsturiskais līdzskaņa zudums vērojams 1. konjugācijas darbības vārdiem, kam sakne vienkāršajā pagātnē beidzas ar t, d, s, z. Minētie līdzskaņi zūd piedēkļa -st- un izskaņas -šana priekšā.
Piemērs:
veda – vešana;
lūza – lūst.
lūza – lūst.