Jaukts salikts teikums ir tāds salikts teikums, kurā ir vismaz divas neatkarīgas daļas un vismaz viens palīgteikums.
Piemērs:
Atšķirībā no jūras cūciņas kapibara ļoti mīl ūdeni, tāpēc ieguvusi otru nosaukumu – ūdenscūka, kaut gan ar īstajām cūkām tām atkal nav nekā kopīga.
Atšķirībā no jūras cūciņas kapibara ļoti mīl ūdeni [..] – neatkarīgā daļa (virsteikums);
[..] tāpēc ieguvusi otru nosaukumu – ūdenscūka [..] – neatkarīgā daļa (virsteikums);
[..] ar īstajām cūkām tām atkal nav nekā kopīga. – atkarīgā daļa (palīgteikums);
kaut gan – pakārtojuma saiklis.
Atšķirībā no jūras cūciņas kapibara ļoti mīl ūdeni [..] – neatkarīgā daļa (virsteikums);
[..] tāpēc ieguvusi otru nosaukumu – ūdenscūka [..] – neatkarīgā daļa (virsteikums);
[..] ar īstajām cūkām tām atkal nav nekā kopīga. – atkarīgā daļa (palīgteikums);
kaut gan – pakārtojuma saiklis.
Jaukta salikta teikuma palīgteikumus ievada tie paši pakārtojuma vārdi, kuri palīgteikumus ievada saliktā pakārtotā teikumā, savukārt neatkarīgās daļas var būt saistītas ar tiem pašiem sakārtojuma saikļiem, kuri saista salikta sakārtota teikuma daļas.
Jauktā saliktā teikumā lietojamas tādas pašas pieturzīmes kā saliktā sakārtotā teikumā un saliktā pakārtotā teikumā.
Visas teikuma daļas var atdalīt ar komatu.
Visas teikuma daļas var atdalīt ar komatu.
Piemērs:
Pašu audzētā mikroskopiskā sēne ir galvenā lapgriežskudru barība, tāpēc sēņu sporas ir liels dārgums, ko skudras nodod no paaudzes paaudzē.
Starp nozīmes ziņā patstāvīgām daļām, proti, starp neatkarīgajām daļām, liekams semikols.
Piemērs:
Mieturaļģes ir ļoti senas; tās ir plaši izplatījušās pasaulē un ir sastopamas visos kontinentos, izņemot Antarktīdu, jo tur ir pārāk auksts.
Ja palīgteikumam nav ievadītājvārda, tad palīgteikums no paskaidrojamās teikuma daļas – virsteikuma vai cita palīgteikuma – atdalāms ar kolu vai domuzīmi.
Piemērs:
Latvijā ir daudz putnu ziemotāju, un sīlis ir viens no pazīstamākajiem: ir ne tikai krāsains, bet arī sastopams gan laukos, gan pilsētā.
Latvijā ir daudz putnu ziemotāju, un sīlis ir viens no pazīstamākajiem, [jo] ir ne tikai krāsains, bet arī sastopams gan laukos, gan pilsētā.
Ja saiklis un saista divus virsteikumus, kam pakārtots viens un tas pats palīgteikums, tas ir, viens palīgteikums paskaidro abas neatkarīgās daļas, tad komatu šī un priekšā neliek.
Piemērs:
Tā kā sīļa izplatības areāls ir visai plašs, tad tas sastopams gandrīz visā Eiropā, Vidējos Austrumos un Ziemeļāfrikā un tam ir arī daudz ģeogrāfisku variāciju.
Tā kā sīļa izplatības areāls ir visai plašs, tad tas sastopams gandrīz visā Eiropā, Vidējos Austrumos un Ziemeļāfrikā [..]
Tā kā sīļa izplatības areāls ir visai plašs, [..] tam ir arī daudz ģeogrāfisku variāciju.
Tā kā sīļa izplatības areāls ir visai plašs, tad tas sastopams gandrīz visā Eiropā, Vidējos Austrumos un Ziemeļāfrikā [..]
Tā kā sīļa izplatības areāls ir visai plašs, [..] tam ir arī daudz ģeogrāfisku variāciju.
Beigu pieturzīmi jauktā saliktā teikumā nosaka pēdējā neatkarīgā daļa.
Piemērs:
Pilsētas iedzīvotāji, kuri ikdienā joņo pa asfaltu, pat nevar iedomāties, cik daudzveidīga ir augsnes organismu pasaule, un augsne nekad nav bez dzīvības!
Atsauce:
Žurnāls “Zīlīte”/Nr. 9., 11. 2007; Nr. 10., 11. 2009.