Īpatnējo leksiku valodas sistēmā veido vārdi, kuru lietošana ir ierobežota – tie ir vārdi ar stilistisku vai emocionālu nokrāsu, speciālā jeb nozaru leksika, dialektismi jeb apvidvārdi, vecvārdi un jaunvārdi.
Aizguvumi ir no citām valodām pārņemti vārdi.
Ir vecāka un jaunāka slāņa aizguvumi.
Latviešu valodā senākie aizguvumi ir no lībiešu, krievu un vācu valodas.
Lībieši ir Latvijas pamatiedzīvotāji, baltu ciltis Latvijas teritorijā ieradās vēlāk. Krievu un latviešu kultūras sakari pastāvēja jau kopš 9. gadsimta. Pēc vācu krustnešu iebrukuma Latvijā 12. gadsimtā latviešu valodā ienāca arī vācu cilmes vārdi.
| No lībiešu valodas aizgūtie vārdi | kaija, liedags, loms, maksa, puika, puķe, tērauds |
| No krievu valodas aizgūtie vārdi | bagāts, baznīca, cena, kāposti, postaža, pulks, svētki, svēts |
| No vācu valodas aizgūtie vārdi | amats, bikses, krūze, sīpols, stārķis, šķūnis, ziepes |
Laika gaitā šie aizguvumi ir pielāgojušies latviešu valodas sistēmai un ne fonētiski, ne morfoloģiski neatšķiras no latviskas cilmes vārdiem.
Aizguvumi, kas sastopami daudzās valodās, ir internacionālismi jeb svešvārdi.
Internacionālismi visbiežāk apzīmē politikas, zinātnes un mākslas jēdzienus.
Internacionālismu nozīmes tiek skaidrotas svešvārdu vārdnīcās.
Internacionālismu nozīmes tiek skaidrotas svešvārdu vārdnīcās.
Visvairāk internacionālismu nāk no latīņu un grieķu valodas, bet latviešu valodā tie visbiežāk ienākuši ar starpniekvalodu – krievu un vācu - palīdzību.
Ne visi aizguvumi ir vēlami.
Barbarismi – stilistiski nevēlami aizguvumi.
Piemērs:
apbižot (no krievu valodas), zapte (no vācu valodas), imidžs (no angļu valodas)
Speciālā jeb nozaru leksika ir vārdi, kas saistīti ar kādu ekonomikas, zinātnes, tehnikas vai mākslas nozari.
Nozaru leksikā ietilpst: profesionālismi un termini.
Profesionālismi – vārdi, kas saistīti ar kādas profesijas ikdienas darbu.
Termini – vārdi, kas apzīmē kādas zinātnes nozares jēdzienus.
Termini – vārdi, kas apzīmē kādas zinātnes nozares jēdzienus.
Arī terminu nozīmes meklējamas atbilstošās jomas vārdnīcās.
Apvidvārdi ir vārdi, ko lieto tikai kādā noteiktā apvidū un kas nepieder literārajai valodai.
Apvidvārds | Novads |
| progarīgs (ellīgs) | Latgale |
| spovedēt (uzklausīt grēksūdzi) | Latgale |
| roidas (atkritumi, gruži) | Vidzeme |
| pepināt (karsti žāvēt (zivis)) | Kurzeme |
Vecvārdi ir vārdi, kurus mūsdienās nelieto vai lieto ļoti reti.
Vārdu nelietošanai ir vairāk iemesli:
- vārda vietā attiecīgās parādības nosaukšanai lieto citu vārdu;
Vecvārds | Mūsdienu vārds |
kamieši | pleci |
sebu | vēlu |
biķeris | kauss |
Šādus vecvārdus sauc par arhaismiem.
- novecojusi kāda no vārda nozīmēm, piemēram, vārdu grāmata mūsdienās vairs nelieto ar nozīmi vēstule, kā tas bija sākotnēji;
- zudis priekšmets, parādība, kas tika ar šo vārdu apzīmēta;
vagars, klaušas, guberņa
Šādus vecvārdus sauc par historismiem.
Jaunvārdi – vārdi, kas agrāk nav lietoti, bet kas ienāk un nostiprinās valodā.
Okazionālismi – parasti rakstnieku darināti vārdi, kas izmantoti konkrētā tekstā māksliniecisku mērķu dēļ.
Okazionālismi – parasti rakstnieku darināti vārdi, kas izmantoti konkrētā tekstā māksliniecisku mērķu dēļ.