Plašs leksikas slānis ir vārdi ar stilistisku nokrāsu.
 
Poētismi - vārdi ar emocionālu un stilistisku nokrāsu, tiem raksturīga svinīga nokrāsa, tēlainība, dzejiskums.
Visbiežāk poētismi sastopami dzejā, prozā – retāk.
Piemērs:
daile, liegs, latvis, zeltene
 
Sarunvalodas vārdi - plašs leksikas slānis, kam raksturīga vienkāršāka, neoficiāla nokrāsa. Sarunvalodas vārdiem bieži piemīt emocionāla nokrāsa.
Sarunvalodas vārdus lieto ikdienišķās saziņas situācijās, kur saziņas partneri ir labi pazīstami un pati saziņas situācija ir brīva, nepiespiesta, un kur to neierobežo etiķete, protokols u. tml.
Piemērs:
činkstēt, smuks, mukt, zaķpastala
 
Žargonismi jeb slengs - neliterāri vārdi, ko lieto noteikti sabiedrības slāņi, piemēram, skolēni, studenti, karavīri utt. Žargona pārzināšana liecina par piederību kādai noteiktai sociālai grupai. Žargons nav saprotams ārpus šīs sociālās grupas. Vispārlietojamie vārdi var tikt lietoti arī kā žargonismi, jo tādā gadījumā vārdam var būt piešķirta pavisam cita nozīme.
Piemērs:
bračka, bastot, učene, senči (vecāki)
 
Vienkāršrunas vārdi nav vēlami, tie ir valodas zemākais leksikas slānis. Vienkāršrunas vārdiem piemīt krasi negatīva emocionāla nokrāsa. Tie ir rupji, aizskaroši, daudzi vienkāršrunas vārdi ir lamuvārdi.
 
Poētismi un sarunvalodas vārdi ir literārās valodas vārdi, bet žargonismi un vienkāršrunas vārdi ir neliterāri.
 
Vārdu stilistisko nokrāsu daudz precīzāk var uztvert, ja blakus atrodas gan stilistiski neitrāls vārds, gan vārds ar stilistisku nokrāsu.
 
Sarunvalodas vārds
Stilistiski neitrāls vārds
Poētisms
skuķis
meitene
zeltene
čučēt
gulēt
dusēt
 
Vārdi ar īpašu stilistisku nokrāsu bieži tiek izmantoti daiļliteratūrā, lai individualizētu tēlu valodu.