Salikts sakārtots teikums ir salikts teikums, kurā ir divas (vai vairākas) neatkarīgas daļas. Katrā salikta sakārtota teikuma daļā ir savs gramatiskais centrs.
Sakārtota teikuma daļas var būt saistītas ar saistītājvārdu, tas ir, ar sakārtojuma saikli.
Sakārtojuma saikļi, kas var saistīt salikta sakārtota teikuma daļas:
un, arī, un arī, bet, tomēr, taču, turpretī, turpretim, vai, vai nu – vai, kā – tā, ne vien – bet arī, tiklab – kā arī, ne tikvien – bet arī, nevis – bet, gan – gan, te – te, drīz – drīz, ne – ne, nedz – nedz, ir – ir.
Salikta sakārtota teikuma daļas citu no citas visbiežāk atdala ar komatu, liekot to pirms sakārtojuma saikļa.
Sakārtojuma saikļi, kas var saistīt salikta sakārtota teikuma daļas:
un, arī, un arī, bet, tomēr, taču, turpretī, turpretim, vai, vai nu – vai, kā – tā, ne vien – bet arī, tiklab – kā arī, ne tikvien – bet arī, nevis – bet, gan – gan, te – te, drīz – drīz, ne – ne, nedz – nedz, ir – ir.
Salikta sakārtota teikuma daļas citu no citas visbiežāk atdala ar komatu, liekot to pirms sakārtojuma saikļa.
Piemērs:
Itālijā ir daudz pilsētu ar brīnišķīgām vecpilsētām, un Ravenna ir viena no tām.
Ja salikta sakārtota teikuma daļas nav saistītas ar saikli, tad teikumā komats liekams, novērtējot teikuma daļu gramatisko centru un tam piesaistītos teikuma palīglocekļus.
Piemērs:
Svētā Vitālija baznīca Ravennā ir viena no senā Bizantijas laika celtnēm, tajā aplūkojamas brīnišķīgas mozaīkas.
Ja salikta sakārtota teikuma daļas ir nozīmes ziņā patstāvīgas, tad šādā gadījumā starp teikuma daļām liek semikolu.
Starp salikta sakārtota teikuma daļām komatu neliek, ja šīs daļas saista sakārtojuma saiklis un un ja teikuma sākumā ir teikuma loceklis vai sintaktiska konstrukcija, kas attiecas uz abām salikta sakārtota teikuma daļām. Parasti šādi kopīgi teikuma locekļi ir papildinātāji, laika vai vietas apstākļi.
Piemērs:
Itālijā saglabājušās daudzas vēstures liecības; senās celtnes aplūkojamas gan lielās, gan mazās pilsētās.
Starp salikta sakārtota teikuma daļām komatu neliek, ja šīs daļas saista sakārtojuma saiklis un un ja teikuma sākumā ir teikuma loceklis vai sintaktiska konstrukcija, kas attiecas uz abām salikta sakārtota teikuma daļām. Parasti šādi kopīgi teikuma locekļi ir papildinātāji, laika vai vietas apstākļi.
Piemērs:
Svētā Marka laukumā pulcējas baloži un tūristi nāk tos apjūsmot.
Svētā Marka laukumā (kur?) pulcējas baloži [..].
Svētā Marka laukumā(kur?)[..] tūristi nāk tos apjūsmot.
Svētā Marka laukumā(kur?)[..] tūristi nāk tos apjūsmot.
No sintaktiskām konstrukcijām salikta sakārtota teikuma pirmajā daļā var atrasties divdabja teiciens, kas attiecas arī uz pārējām salikta sakārtota teikuma daļām.
Piemērs:
Apmeklējot Venēciju, tūristus savaldzina romantiskā arhitektūra un šokē antisanitārie apstākļi kanālu ūdeņos.
Apmeklējot Venēciju, tūristus savaldzina romantiskā arhitektūra [..].
Apmeklējot Venēciju, [..] šokē antisanitārie apstākļi kanālu ūdeņos.
Apmeklējot Venēciju, [..] šokē antisanitārie apstākļi kanālu ūdeņos.
Salikta sakārtota teikuma otrajā daļā liekama domuzīme, ja abām teikuma daļām ir kopīgs izteicējs vai saitiņa, kas teikuma otrajā daļā izlaista.
Salikta sakārtotā teikumā beigu pieturzīmi nosaka pēc izteikuma mērķa teikuma pēdējā daļā.
Piemērs:
Vislielākā interese Romā ir par Kolizeju, vislielākā sajūsma Venēcijā – par Svētā Marka laukuma baložiem.
Vislielākā interese Romā ir par Kolizeju, vislielākā sajūsma Venēcijā [ir] par Svētā Marka laukuma baložiem.
Piemērs:
Vecpilsētas ne vienmēr ir tīras un sakoptas, bet vai tūristiem tas ir galvenais?