Latviešu valodā apzīmētājs parasti atrodas pirms apzīmējamā vārda.
Piemērs:
Savdabīgi un spilgti rakstnieka darbi palīdz iepazīt autora personību.
Apzīmētāji: savdabīgi un spilgti (kādi darbi?).
Novietojot apzīmētāju aiz apzīmējamā vārda, jāveic izmaiņas arī runā un interpunkcijā.
Runā šādus apzīmētājus atdala ar pauzēm, bet rakstos – ar pieturzīmēm.
Šādu teikuma locekļu atdalīšanu no pārējās teikuma daļas sauc par savrupināšanu.
Piemērs:
Rakstnieka darbi, savdabīgi un spilgti, palīdz iepazīt autora personību.
Savrupināti apzīmētāji: savdabīgi un spilgti.
Savukārt, apzīmētājam pakārtojot citus teikuma palīglocekļus, veidojas apzīmētāja grupa.
Piemērs:
Rakstnieka darbi, spilgti kā paša autora personība, īpaši interesē jaunos lasītājus.
Apzīmētāja grupa: spilgti kā paša autora personība.
Apzīmētājam spilgti (kādi darbi?) pakārtoti citi teikuma palīglocekļi.
Apzīmētāja grupa: spilgti kā paša autora personība.
Apzīmētājam spilgti (kādi darbi?) pakārtoti citi teikuma palīglocekļi.
Tātad apzīmētājus vai apzīmētāja grupu savrupina tikai tad, ja tie atrodas aiz apzīmējamā vārda.
Svarīgi!
Savrupinātus apzīmētājus vai apzīmētāja grupu no pārējiem teikuma locekļiem atdala ar komatiem. Ja savrupinātie apzīmētāji vai apzīmētāja grupa atrodas teikuma beigās, savrupināšanai lieto domuzīmi.
Piemērs:
Rakstnieka personību labāk iepazīt palīdz viņa darbi – spilgti un savdabīgi.
Rakstnieku labāk iepazīt palīdz viņa darbi – spilgti kā paša autora personība.
Domuzīmi lieto arī tad, ja apzīmētāju vai apzīmētāju grupas savrupinājums atrodas salikta teikuma daļas beigās.
Piemērs:
Rakstnieku labāk iepazīt palīdz viņa darbi – spilgti kā paša autora personība, kas interesē lasītājus tikpat daudz kā literāro darbu varoņi.
Svarīgi!
Nekad nesavrupina vienu pašu apzīmētāju.