Apstākļi ir teikuma palīglocekļi, kas norāda darbības vietu, laiku, veidu, nolūku un cēloni vai pazīmes mēru.
 
Savrupina viena nosaukuma apstākļus, kas precizē iepriekšējo apstākli.
Piemērs:
Tālu prom no Latvijas, Šveicē, Rainis pavadīja daudzus gadus.
Vietas apstāklis (kur?): tālu prom no Latvijas;
Vietas apstāklis (kur?): Šveicē.
 
Toreiz, pirmajās dienās pēc atgriešanās, Rainis vēl sapņoja par demokrātisku Latviju.
Laika apstāklis (kad?): toreiz;
Laika apstāklis (kad?): pirmajās dienās pēc atgriešanās.
 
Lēni, rindu pēc rindas, top "Fausta" tulkojums.
Veida apstāklis (kā?): lēni;
Veida apstāklis (kā?): rindu pēc rindas.
 
Nedrīkst savrupināt:
  1. pulksteņa laika apzīmējumu aiz dienas nosaukuma vai datuma:
    Pirmajā septembrī pulksten 10.00 svinīgi tika uzsākts jaunais mācību gads.
     
  2. datuma un mēneša nosaukumu aiz gadskaitļa:
    2010. gada 23. maijā paredzēts valsts eksāmens latviešu valodā 9. klasei.
     
  3. dažāda veida apstākļus, kas teikumā seko cits aiz cita:
    Toreiz (kad?) Šveicē (kur?) Raini nepameta ilgas pēc dzimtenes.
Svarīgi!
Liekot pieturzīmes, jāatšķir vienlīdzīgi apstākļi no savrupinātiem apstākļiem. Vienlīdzīgi apstākļi, ja nav saistīti ar saikļiem, jāatdala cits no cita, bet savrupināti apstākļi jāatdala no pārējās teikuma daļas.
Gan vienlīdzīgi apstākļi, gan savrupināti apstākļi atbild uz vienu un to pašu jautājumu, bet atšķiras to uzdevumi teikumā:
  1. vienlīdzīgi apstākļi paskaidro vienu un to pašu teikuma locekli:
    Pārdomāti, rūpīgi top katras lugas uzmetums.
     
  2. savrupināti apstākļi precizē, raksturo, konkretizē iepriekš minēto apstākli:
    Vai nu tur, tālajā pasaulē, būs laiks ilgām un atmiņām?
Visbiežāk savrupina laika un vietas apstākļus.