Mutvārdu saziņā tiek izmantota ārējā runa, kas tiek veidota ar balss, kā arī dažādu neverbālo saziņas līdzekļu (žestu*, mīmikas*) palīdzību.
Pretstatā ārējai runai ir iekšējā runa, kas nav ietverta dzirdamās skaņās, tā ir vārdisks domāšanas līdzeklis, kas netiek lietots saziņā ar citiem cilvēkiem.
Pretstatā ārējai runai ir iekšējā runa, kas nav ietverta dzirdamās skaņās, tā ir vārdisks domāšanas līdzeklis, kas netiek lietots saziņā ar citiem cilvēkiem.
Runa ir saziņas forma, kuras līdzeklis ir valoda.
Būtībā viena runātāja uzstāšanās daudzu klausītāju priekšā vienmēr ir publiska runa, protams, var atšķirties gan runas mērķi, gan auditorija*, bet runātāja mērķis lielākoties būs viens un tas pats – savas pārliecības ieviešana klausītājos.
Publiska runa pēc savas uzbūves ir monologs*.
Publiskas runas sagatavošana prasa rūpīgu darbu.
Publiskas runas sagatavošana prasa rūpīgu darbu.
Runu var veidot pēc šāda plāna:
- Skaidri jāzina runas raksturs – vai tā būs uzruna klases sapulcē, apsveikums krustmātei 70. dzimšanas dienā, referāts zinātniski pētniecisko darbu konferencē u. tml.
- Jānosaka runas mērķis – ko gribu sasniegt ar savu runu (informēt, paust viedokli, emocijas, iespaidus, iegūt informāciju, ieinteresēt, rosināt domāt, rīkoties, pārliecināt, izklaidēt).
- Jānosaka auditorija – kas to veido, kas auditorijai varētu būt zināms par konkrēto tematu, kas savukārt to varētu ieinteresēt.
- Jāizvēlas atbilstošie valodas līdzekļi – tāda leksika, tādas sintaktiskās konstrukcijas, izteiksmes stils, kas konkrētajai auditorijai ir saprotams un pieņemams; ja vecvecāku jubilejā teiksi runu, izmantojot repu, tevi varētu nesaprast, vai gluži otrādi – ja aicināsi komandas biedrus uz savu dzimšanas dienu, izmantojot oficiālajā saziņā pieņemtās uzrunas formas “kungs” vai “kundze”, saņemsi neizpratnes pilnus skatienus.
- Jāuzraksta runas plāns (skat. tālāk Runas uzbūve).
- Jāuzraksta runa – jāuzraksta viss runas teksts, nepietiek ar uzmetumu, vārds vārdā jāpieraksta viss, ko iecerēts pateikt.
- Jāpārlasa uzrakstītā runa skaļi, pārliecinoties, vai nav pārsniegts runai atvēlētais laiks; katram runātājam ir individuāls runas temps, tāpēc būtisks nav runas garums rakstveidā, bet gan laiks, kādu prasa runas publiska teikšana.
- Jāpārlasa uzrakstītā runa, izsvītrojot visu, kas neattiecas uz runas tematu (temats ir priekšmets, parādība, notikums, problēma u. c., par kuru runā).
- Jāpārlasa runa, pārbaudot valodu.
- Jāuzraksta runa vēlreiz, papildinot ar nepieciešamo un labojot valodas kļūdas.
Beidzot 9. klasi, latviešu valodas eksāmenā jāparāda savas zināšanas un prasmes arī saziņā, proti, mutvārdu daļā jārunā iepriekš sagatavota publiskā runa (monologs) un jāveido dialogs ar sarunas partneri par attiecīgo tēmu.
Eksāmenā drīkst izmantot runas plānu un vizuālo materiālu. Sarunas laiks diviem izglītojamajiem ir 12-15 minūtes: monologam apmēram 3 minūtes katram runātājam, katram dialogam arī apmēram 3 minūtes.
Eksāmenā drīkst izmantot runas plānu un vizuālo materiālu. Sarunas laiks diviem izglītojamajiem ir 12-15 minūtes: monologam apmēram 3 minūtes katram runātājam, katram dialogam arī apmēram 3 minūtes.
Monologs ir vienas personas publiska runa.
Tradicionāli tiek izdalītas šādas teksta sastāvdaļas:
- ievads;
- iztirzājums;
- nobeigums.
Ievada uzdevums ir izraisīt klausītāju uzmanību, koncentrēt uzmanību, veidot runātāja un klausītāju kontaktu, sagatavot labvēlīgus psiholoģiskos priekšnoteikumus runas uztverei. Ievadā jāpasaka vismaz 2-3 teikumi, kuros tiek formulēts runas temats, uzdevumi.
Iztirzājumā tiek analizēta tēma. Lai pamatotu gan tēmas izvēli, gan savus spriedumus, jāspēj pārliecinoši pierādīt savas domas.
Pierādīšana sastāv no trim elementiem:
- apgalvojuma izteikšana;
- argumentu izvēle;
- pierādīšanas veids.
Apgalvojumam jābūt precīzi un saprotami formulētam. Runas laikā nedrīkst nonākt pretrunās.
Argumenti ir idejas un nosacījumi, kuru patiesums jau iepriekš pārbaudīts vai apstiprināts. Tie var būt ļoti dažādi:
- patiess notikums, parādība, pieredzē gūta atziņa;
- sabiedrībā vai tās daļā pieņemtās normas, principi, likumi;
- atsauce uz autoritāti;
- atbilstošs salīdzinājums, kas ilustrē domu.
Pierādīšanas veids ir paņēmiens, kā iesaistīt izvēlētos argumentus sava viedokļa pamatošanai.
- Apskatot kādu parādību, notiek balstīšanās uz jau zināmiem principiem, secinājumi tiek izdarīti no vispārīgiem likumiem.
- Apskatot kādu parādību, no atsevišķiem faktiem tiek pāriets uz vispārinājumiem.
Nobeigums ir runas atrisinājums. Nobeigumā var atkārtot secinājumus, vispārināt iepriekš teikto, norādīt perspektīvas, izteikt novēlējumu, izmantot kādu spilgtu piemēru, citātu ilustrācijai.
Dialogs ir saziņas forma, kuras laikā notiek domu, informācijas apmaiņa starp diviem sarunas partneriem.
Arī dialogam, tāpat kā monologam, ir ievads, iztirzājums un nobeigums. Atšķirība ir tāda, ka dialogu nevaram sīki izplānot, jo dabiskā dialogā tikai daļēji var paredzēt sarunu biedra reakciju, atbildes, jautājumus.
Svarīgi!
- Uzsākot dialogu, visu uzmanību velti sarunas partnerim.
- Uzdodot jautājumus, atbildot, jāskatās uz sarunas partneri (nevis skolotāju!).
- Uzmanīgi noklausies jautājumu. Ja jautājums ir pretrunīgs vai neesi to sapratis, lūdz to atkārtot vai pārfrāzē un pavaicā, vai esi pareizi sapratis.
- Atbildi tieši uz jautājumu. Ja sarunas partneris vēlas uzzināt specifisku informāciju, kuru tu nezini, tad tā arī pasaki, nevis fantazē.
- Ja tu uzdod jautājumu ar “Vai...?”, tad esi gatavs, ka vari saņemt vienzilbīgu atbildi, tāpēc vaicā uzreiz arī pēc pamatojuma.
- Dialogs nav tikai apmainīšanās ar jautājumiem un atbildēm, izsaki savu komentāru, viedokli par dzirdēto.
- Dialoga noslēgumā neaizmirsti piemērotas noslēguma frāzes.
Eksāmenā runa tiek novērtēta ar punktiem katrā kritēriju sadaļā. Tiek novērtēta runas saturiskā puse, uzbūve, vārdu krājums, stils un saziņa ar partneri (dialoga veidošana).
Lai iegūtu maksimālo punktu skaitu, runai jāatbilst šīm prasībām.
(Katrā kritēriju sadaļā iespējams iegūt 4 punktus, kopā 16 punkti, kas ir apmēram piektā daļa no visā eksāmenā iegūstamajiem punktiem.)
(Katrā kritēriju sadaļā iespējams iegūt 4 punktus, kopā 16 punkti, kas ir apmēram piektā daļa no visā eksāmenā iegūstamajiem punktiem.)
Saturs | Runas uzbūve | Vārdu krājums un stils | Izteikšanās veids | Saziņa |
| Formulē tematu. Runa atbilst tematam. Pamato temata izvēli, pierādot tā nozīmīgumu sev vai sabiedrībai. Saturīgs (vērtīgs, bagāts) stāstījums, izmanto personīgo pieredzi. Informāciju sniedz, atklājot un pamatojot būtisko. | Skaidra un precīzi veidota runa (ievads, iztirzājums, nobeigums). Informāciju un uzskatus izklāsta secīgi, ievēro saistījumu starp daļām. Ievēro runas ilgumu. | Plašs vārdu krājums, daudzveidīga teikumu uzbūve. Ievēro valodas kultūras normas. Lieto tēmai un situācijai atbilstošu stilu. Iespējamas dažas pārteikšanās. | Skaidra vārdu izruna. Piemērots runas ātrums. Maina balss intonācijas, lai uzsvērtu teiktā jēgu. | Izsaka savu viedokli par dzirdēto. Prot iesākt, virzīt un pabeigt saziņu. Lai atjaunotu sarunu, izmanto daudzveidīgus jautājumus. Atbild precīzi un pamatoti. Prasmīgi izmanto acu kontaktu, žestus, grimases. |
Svarīgi!
Gatavojoties latviešu valodas eksāmena mutvārdu daļai, izvēlies tematu, kas vispirms ir svarīgs tev personiski, tā vajadzīgās informācijas meklēšana būs interesants process, nevis obligāts un netīkams mājas darbs. Interesantu runu ir gan vieglāk iegaumēt, gan vieglāk to interpretēt dažādās neparedzētās situācijās. Rēķinies, ka eksāmena stresā var gadīties situācija, kad šķiet, ka ne vārda vairs neatceries! Ja pārzināsi tēmu, tad vieglāk izdomāsi runas turpinājumu.
Klausītājs vislabāk atceras runas sākumu un beigas, tāpēc ļoti rūpīgi pārdomā gan ievadu, gan nobeigumu.
Ļoti svarīgs ir pirmais iespaids. Eksāmens un uztraukums nav attaisnojums elementāru pieklājības normu ievērošanai – sasveicināšanās, atvadīšanās, ienākšana eksāmena telpā pasaka par tevi vairāk, nekā tu domā.
Neatliec runas gatavošanu uz pēdējo brīdi! Ja esi izvēlējies tematu, tad papildini, precizē, uzlabo savu runu, bet nemaini to pēdējā mirklī. Nesagādā nepatīkamu pārsteigumu ne sev, ne skolotājai, kas eksāmenā pirmoreiz dzirdēs tavu jauno runu.
Noteikti izmanto iespēju paņemt līdzi runas plānu: pirmkārt, tas ir glābšanas riņķis situācijās, ja uztraukums ir pārlieku liels, otrkārt, ja nezini, kur likt rokas, tad lapa būs tā, pie kuras varēsi “pieturēties”.
Nepaslinko un pārraksti plānu uz A4 formāta baltas, tīras, nesaburzītas (!) lapas.
Arguments – spriedums vai vairāki spriedumi, kurus lieto kāda cita sprieduma vai teoriju apstiprināšanai
Auditorija – klausītāju kopums.
Auditorija – klausītāju kopums.
Mīmika – sejas muskuļu kustības (dabiskas vai spēlētas), kas atspoguļo psihiskos un emocionālos stāvokļus.
Orators – runātājs sanāksmē, sapulcē u. tml., cilvēks, kas pārvalda runas mākslu, daiļrunīgs cilvēks.
Orators – runātājs sanāksmē, sapulcē u. tml., cilvēks, kas pārvalda runas mākslu, daiļrunīgs cilvēks.
Žests – izteiksmīga kustība (parasti ar rokām).
Atsauce:
Ietekmīga valoda/Inta Urbanoviča. -Rīga: AML/RSU, 2001. –112 lpp.: il. - izmantotā literatūra: 97. – 110. lpp.
Vēlies skaidrojošus video 9. klases latviešu valodas tēmām?