Domraksts ir autora domu un jūtu izpausme rakstveidā.
Ikviens domraksts ir radošs darbs – arī noteiktas tematikas darbs ir radošs.
Domraksta temats ir vienā vai vairākos vārdos skaidri formulēts norādījums, par ko jāraksta domraksts.
Domrakstu iedalījums pēc satura:
- domraksti par literatūru;
- nosacīti brīvie domraksti;
- brīvie domraksti.
Domraksti par literatūru ir cieši saistīti ar konkrēto literāro darbu/darbiem. Domrakstā jāparāda minētā literārā darba izpratne, zināšanas par literatūras teoriju un literatūras vēsturi. Šāda tipa domrakstos savi apgalvojumi, secinājumi jāpamato, izmantojot konkrēto tekstu, nevis sadzīviskus vērojumus. Izmantojot papildmateriālu – recenzijas, apceres, dienasgrāmatas, vēstules, zinātniskus pētījumus, monogrāfijas –, nedrīkst savu domrakstu pārvērst par citātu virknējumu, kā arī, izmantojot citu viedokli, korekti ir norādīt tā sākotnējo autoru. Domrakstā bez faktiem noteikti jābūt arī savai attieksmei, vienlaikus izvairoties no temata vulgarizācijas*, pārliekas sentimentalitātes* vai patētikas*.
Literāro domrakstu temati
Piemērs:
Boņuks – spilgta un interesanta personība Jāņa Klīdzēja romānā “Cilvēka bērns”
Rīga Aleksandra Čaka dzejā
Nozīmīgākās problēmas Alberts Bela romānā “Cilvēki laivās”
Nosacīti brīvajos domrakstos tiek izmantots gan literārais materiāls, gan cilvēka pārdzīvotais un pieredzētais. Nosacīti brīvajos domrakstos daudz lielāka uzmanība jāveltī domraksta autora attieksmei pret konkrētā literārā darba tēliem/problemātiku utt., šajos domrakstos izpaužas arī autora paša vērtību sistēma.
Nosacīti brīvo domrakstu temati
Piemērs:
Skaistākās lappuses Rūdolfa Blaumaņa novelēs
Kārļa Skalbes pasaku tēli mūsdienu pasaulē
To redzēja tikai Čaks...
Brīvā domraksta temats nav saistīts ar literatūru, tāpēc reizēm skolēniem mēdz rasties maldīgs priekšstats, ka brīvie domraksti ir vieglāk uzrakstāmi, jo šajos domrakstos netiek pieprasītas literatūras zināšanas. Brīvie domraksti visvairāk atklāj autora personību un vērtību orientāciju, šo domrakstu tapšanā ļoti liela nozīme ir radošai domāšanai un personības iekšējai brīvībai. Lai uzrakstītu labu brīvo domrakstu, jābūt prasmei saskatīt un uztvert savdabīgo, neatkārtojamo, kas ļaus izvairīties no šabloniskuma*, stereotipiem un tukšām frāzēm.
Nosacīti brīvo domrakstu temati
Piemērs:
Grāmatas un jaunieši
Klusi klusītiņām...
Vientulība un vienatne
Domrakstu iedalījums pēc formas:
- apraksts;
- vēstījums;
- pārspriedums.
Apraksts ir noteiktā secībā raksturotas kādas personas, priekšmeta vai parādības pazīmes. Aprakstā svarīgs ir precīzs tēlojamā objekta vērojums un tā vārdisks attēlojums.
Vēstījums ir secīgs viena vai vairāku notikumu izklāsts, vienlaikus domrakstam jābūt izteiksmīgam un emocionālam, lai domraksts nepārvērstos tikai par notikumu hronoloģisku uzskaitījumu.
Lai domrakstu padarītu interesantāku, var iesaistīt tiešo runu, īpaši izcelt notikuma kulmināciju u.tml.
Domraksta rakstīšanas posmi
- Rūpīgi jāizlasa domraksts virsraksts, jāprecizē temats. Virsrakstā jāatrod galvenais vārds, kas nosaka domraksta problēmu. Jāapzinās, kādi materiāli nepieciešami.
- Jāizveido domraksta plāns, izmantojot k jautājumus: kas? ko? kāpēc? kur? kā?
- Jāuzraksta domraksta pirmuzmetums, mēģinot atbildēt uz plāna jautājumiem.
- Jāstrādā ar melnrakstu:
- jānovērš nepilnības, loģikas kļūdas;
- jāizveido plūstoša pāreja uz jaunu domu (jaunu rindkopu);
- jāizlabo stila, ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdas. - Jāpārlasa un jāapspriež melnraksts, ja iespējams, ar klasi, grupu, draugu, skolotāju, vecākiem, vecvecākiem utt.
- Jāpārlasa tīrraksts un jālabo kļūdas.
Domraksta uzbūve jeb kompozīcija
Svarīgi!
Domrakstam ir trīs galvenās daļas: ievads, iztirzājums, nobeigums.
Katra daļa jāsāk jaunā rindkopā ar atkāpi no lapas malas.
Ievadā jāatsaucas uz tematu un jāpamato, par ko domrakstā tiks rakstīts un kāpēc tas ir svarīgi un būtiski (autoram, sabiedrībai). Ievads jāuzraksta vienā rindkopā.
Iztirzājumā jābūt vismaz divām rindkopām (labāk – trim), kurās, izmantojot piemērus, citātus, faktus u.tml., tiek atklāts temats. Rindkopām jābūt savstarpēji saistītām, proti, iesākot jaunu domu, jābūt atsaucei, saistībai ar iepriekšējā rindkopā pausto.
Nobeigumā (pēdējā rindkopā) jāizsaka savi secinājumi par iztirzājuma daļā minētajām domām. Pēdējais teikums ir vissvarīgākais – tā ir galvenā atziņa, kas gūta, domājot, vērtējot, analizējot doto tematu.
Lai 9. klases latviešu valodas eksāmenā par domrakstu iegūtu maksimālo punktu skaitu, tam jāatbilst šādiem kritērijiem:
|
Saturs
|
Teksta uzbūve
|
Valoda (kļūdu skaits)
|
| Saturs pilnībā atbilst tematam. Patstāvīgi un pamatoti spriedumi. Atklājas rakstītāja personīgā attieksme. Spēj ieinteresēt lasītāju. | Loģiski izkārtotas daļas. Ievērots dalījums rindkopās, tās ir saturiski saistītas. | Ortogrāfija – 0 Interpunkcija - 1 Stils – 1 |
Ja domraksta apjoms ir mazāks par prasīto, tad valodas sadaļu vērtē pēc īpašas tabulas.
Vulgarizācija - pārāk vienkāršota, primitīva kaut kā izklāstīšana.
Sentimentalitāte - pārlieka jūtība, salkans maigums.
Patētika - spēcīgs, saviļņots emocionālais stāvoklis.
Šabloniskums - bez radošas pieejas; parasts, sava biežuma dēļ apnicīgs.
Stereotips - ierasts, vispārpieņemts; tāds, kas atkārtojas nemainīgā veidā.
Sentimentalitāte - pārlieka jūtība, salkans maigums.
Patētika - spēcīgs, saviļņots emocionālais stāvoklis.
Šabloniskums - bez radošas pieejas; parasts, sava biežuma dēļ apnicīgs.
Stereotips - ierasts, vispārpieņemts; tāds, kas atkārtojas nemainīgā veidā.