ONLINE VIDEO KURSS
"LATVIEŠU VALODA 9. KLASEI"
Bieži tiek jaukti no vienas saknes, bet ar dažādām izskaņām darinātie īpašības vārdi:
  • vienreizējs – tāds, kas notiek vienu reizi
    vienreizīgs – tāds, kam piemīt izcilas īpašības; tāds, kam nav līdzīgu
     
  • humāns – atsaucīgs, sirsnīgs, cilvēcīgs
    humanitārs – saistīts ar zinātnēm, kas pētī kultūru, valodu, vēsturi, ekonomiku
     
  • ilggadējs – tāds, kas eksistē ilgus gadus
    ilggadīgs – tāds, kas ilgi aug, daudzgadīgs (augs)
     
  • dabīgs – tāds, kas radies dabā vai eksistē dabā
    dabisks – tāds, kas atbilst cilvēka dabai, raksturam
     
  • jutīgs – tāds, kam piemīt spēja viegli, ātri uztvert kairinātājus un reaģēt uz tiem (par organismiem, to daļām)
    jūtīgs – tāds, kas viegli, ātri uztver dažādus iespaidus un emocionāli reaģē uz tiem
     
  • cilvēcisks – tāds, kurā izpaužas cilvēkam raksturīgas īpašības
    cilvēcīgs – labsirdīgs, līdzjūtīgs, humāns
     
  • kopīgs – tāds, kas pieder vairākiem vai daudziem, tāds, ko izmanto vairāki vai daudzi, tāds, ko veic, dara, veido vairāki vai daudzi
    kopējs – tāds, kas kaut ko apvieno, saista vienā un tai pašā vietā (piemēram, par celtni, telpu, priekšmetu), tāds, kas kaut ko apvieno vienā un tai pašā laikā un vietā (par darbību, norisi), tāds, kas ir iegūts, summējot kādus lielumus
     
  • lietisks – tāds, kas sastāv no lietām un ir saistīts ar lietām
    lietišķs – tāds (cilvēks), kura izturēšanās, rīcība, runa ir, mērķtiecīga, koncentrēta, arī praktiski lietderīga
     
  • vispārējs – tāds, kas attiecas uz daudziem vai visiem un aptver daudzus vai visus
    vispārīgs – tāds, kurā parādās tikai būtiskas īpašības, pazīmes (pretstatā to konkrētām izpausmēm)
     
  • vienpusējs – tāds, kas attiecas uz vienu dalībnieku
    vienpusīgs – tāds (cilvēks), kura darbība aptver tikai kādu vienu šauru nozari
     
  • divkārtējs – tāds, kas atkārtojas vai ko atkārto divas reizes; divreizējs
    divkārtīgs – divas reizes lielāks, tāds, ko veido divas kārtas
 
Noteiktā un nenoteiktā galotne
Noteiktā galotne lietojama:
  1. ja minēts noteikts, zināms lietvārds;
    mīļie vecāki
    siltā istaba
    vecais ozols|
      
  2. saistījumā ar vietniekvārdiem šis, tas, pats, mans, tavs, savs, kāds, nekāds;
    mans jaunais rakstāmgalds
    pats lielākais kalns
    nekāds labais viņš nebija
     
  3. saistījumā ar viens no;
    viens no garākajiem ceļojumiem
    viena no skaistākajām gleznām
      
  4. terminos (vārdkopās);
    dabisko krāsu režīms
    reaktīvā enerģija
      
  5. Ir īpašības vārdi, kuriem ir tikai noteiktā galotne.
    galvenais, galējais, pārējais, pērnais, pēdējais, vienīgais
 
Nenoteiktā galotne lietojama:
  1. minot kaut ko nezināmu;
    svešs cilvēks
    skaista puķe
     
  2. minot kaut ko pirmoreiz;
    mazs bērns
    mīļa vecmāmiņa
     
  3. izteicējā (ja īpašības vārds ir pamata pakāpē);
    puķes ir skaistas
    ceļš ir tāls
      
  4. savienojumā ar partikulu tik;
    tik jauka diena
    tik skaista dziesma
 
Salīdzināmās pakāpes
Salīdzināmās pakāpes neveido īpašības vārdiem, kuriem pēc nozīmes nepiemīt spēja palielināt vai pamazināt nosaukto īpašību.
Piemērs:
citāds, savāds, ekstrēms, vienāds
Bieži sastopama kļūda ir vispārākās pakāpes veidošana bez noteiktās galotnes. Vispārāko pakāpi var veidot gan ar vis-, gan ar pats, bet abos gadījumos jāsaglabā noteiktā galotne.
Piemērs:
visskaistākais, pats skaistākais
visskaļākā, pati skaļākā
 
Veidojot vispārāko pakāpi, vietniekvārda pats vietā nedrīkst lietot citus vārdus.
 
Nepareizi
Pareizi
pirmais labākais
pats labākais
 
Salīdzināmās pakāpes nav veidojamas vārdiem, kuri pēc nozīmes jau ir vispārākajā pakāpē.
Piemērs:
optimāls, maksimāls, minimāls
Atsauce:
www.tezaurs.lv