Jaunlatviešu kustībā piedalījās daudz nacionāli noskaņotu, izglītotu latviešu. Aktīva darbošanās notika publicistikā – ar vēlmi izglītot tautu, iepazīstināt ar jaunākajiem zinātnes atklājumiem dažādās jomās laikrakstos, īpaši “Pēterburgas Avīzēs”, tika publicēti daudz dažādas tematikas raksti.
Vārds, uzvārds | Dzīves gadi | Studijas | Darbošanās jomas | Svarīgākie darbi | Svarīgākais veikums |
| Krišjānis Valdemārs | 1825-1891 | Tērbatas universitātes Tautsaimniecības fakultāte | 1) Jūrniecība 2) Valodniecība
| Pirmā krievu – latviešu – vācu vārdnīca (1872) | Pirmās latviešu un igauņu jūrskolas dibināšana Ainažos. Pateicoties K. Valdemāra uzņēmībai un neatlaidībai, Igaunijā un Latvijā tika dibinātas vairāk nekā desmit jūrskolas. |
| Juris Alunāns | 1832-1864 | Tērbatas universitāte Filoloģijas fakultāte | 1) Valodniecība 2) Literatūra | 1) “Dziesmiņas” (1856) 2) Raksti par valodniecību
| Radikālākais no jaunlatviešiem, pirmais latviešu valodnieks, latviešu nacionālās dzejas aizsācējs. Alunāns ieviesa tagad lietojamos mēnešu nosaukumus, kā arī daudz citu mūsdienās tik pierastu vārdu, piemēram, viņa darināti ir vārdi: ārzemes, atkārtot, burts, ceļot, cilvēcība, rakstnieks. |
| Krišjānis Barons | 1835-1923 | Tērbatas universitātes Matemātikas fakultāte | 1) Literatūra 2) Žurnālistika 3) Dabaszinātnes 4) Folklora
| 1) “Mūsu tēvzemes aprakstīšana” (1860) – pirmā latviešu tautības autora ģeogrāfijas grāmata 2) “Latvju dainas” (1894-1915) | K. Barons rakstījis daudz populārzinātnisku rakstu par folkloru, gan astronomiju un dabaszinātnēm – gan “Mājas Viesim”, gan vēlāk “Pēterburgas Avīzēm”. Par darbu pie tautasdziesmu kārtošanas un sistematizēšanas darbu K. Barons nesaņēma nekādu atlīdzību. |