2. Krēta

Pilīs bija ūdensvads, kanalizācija un vannas istaba.

Pils sienas rotāja gleznojumi, kuros bija attēloti ornamentu, ziedu, jūras augu un dzīvnieku motīvi, arī mītiski dzīvnieki, krāšņas sievietes un atlētiski vīrieši.

 

 

Vienā no sienu gleznojumiem attēlots rituāls, kura centrā ir vērsis.

Pētnieki uzskata, ka Knosas iemītnieki piekopa kādu sevišķu ar vērsi saistītu kultu. Par šāda kulta pastāvēšanu liecina arī skulptūra - milzīgi vērša ragi, kas bijuši uzstādīti pils centrālajā laukumā. Grieķu mīts vēsta, ka krētieši no grieķiem pieprasījuši jaunas meitenes un vīriešus, lai tos upurētu labirintā mītošajam Mīnotauram. Freska (skat. zemāk), iespējams, izskaidro, kas varēja notikt ar jauniešiem - viņi varēja iet bojā, mācoties veikt šādus akrobātiskus vingrinājumus ar rituālo vērsi.

 

 

2. gt. sākumā p.m.ē. Krētā radās rakstība – lineārais raksts A (raksts, kura zīmes veidotas ar dažādu līniju kombinācijām), ko līdz šim nav izdevies atšifrēt. Tāpēc galvenais ziņu avots par šo civilizāciju ir arheoloģiskajos izrakumos atrastie priekšmeti.

Joprojām neskaidra ir Mīnojas sabiedrības sociālā struktūra un politiskā uzbūve. Lai gan daudzas pazīmes norāda, ka galvenā politiskā un saimnieciskā loma Krētā bija valdnieku pilīm, valdnieku varas mehānisms nav apzināts. Ir tikai zināms, ka šajās pilīs atradās lielas pārtikas un dažādu preču un priekšmetu glabātuves.

 

Knosas salā bijusi attīstīta biškopība.

 

Glabātuves pilīs liecina, ka Krētas valdnieku rokās bija saražoto virsvērtību pārdale. 

Valdnieku pilis neizcēlās ar nozīmīgām aizsardzības būvēm, un tas ļauj domāt, ka valdnieki neizjuta sevišķu apdraudējumu.

Krētas sala bijusi viena no vispiemērotākajām olīvu audzēšanas un vīna izgatavošanas vietām visā Vidusjūras reģionā. Tā kā šīs preces bija ļoti plaši pieprasītas, tāljūras tirdzniecība ar tām drīz vien kļuva par galveno Krētas saimniecības pamatu. Papildus ienākumi veidojās arī no vilnas eksporta, jo arī aitkopība Krētā bijusi visai labi attīstīta.