14. Islāms Latvijā, darbs ar tekstu

 

Vēsture
Tradicionālo musulmaņu tautu piederīgie Latvijas teritorijā uz pastāvīgu dzīvi nelielā skaitā sāka ierasties 19. gs. sākumā. Pārsvarā tie bija izceļotāji no Vidusāzijas un Pievolgas. 19. gs. beigās lielākā musulmaņu kopiena izveidojās Rīgā, arī Pirmā zināmā musulmaņu draudze Latvijā – Rīgas un apkārtnes musulmaņu draudze (dibināta 1902. gadā).
Pēc Neatkarības kara un Latvijas Republikas izveidošanas lielākā musulmaņu daļa Latviju pameta. Nelielajā palikušo musulmaņu kopienā gandrīz visi bija tatāri. 1935. gadā Latvijā reģistrēti tikai 66 musulmaņi.

 

Latvijā musulmaņu kopienā tiek veikti reliģiskie riti: bēres pēc islāma tradīcijām, kāzas, vārda došanas svinības. Kopienas aktivitātes: 1) pašmācība islāmā; 2) individuāla apmācība rituālajā lūgšanā; 3) islāma studijas ārvalstīs (Sudānā, Krievijā, Turcijā, Irānā un Indijā); 4) musulmaņu literatūras izplatīšana Latvijā; 5) islāma literatūras tulkošana latviešu valodā; 6) ieslodzīto garīgā aprūpe; 7) piedalīšanās musulmaņu konferencēs.

 

Padomju okupācijas laikā, sākot ar 20. gs. 50. gadiem, Latvijā ieceļoja liels skaits dažādu Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) tautību iedzīvotāji, kuru vidū bija arī vairāki tūkstoši tradicionālo musulmaņu etnisko grupu piederīgo. Ņemot vērā šajā laikā pastāvošos reliģiskās darbības ierobežojumus, skaitliski relatīvi lielā un pilsētās koncentrētā musulmaņu piederīgo grupa organizētu un pilnībā atklātu darbību uzsākt nevarēja, lai gan atsevišķos gadījumos iespēju robežās tika mēģināts praktizēt islāma tradīcijas.
Pēc neatkarības atjaunošanas daļa Latvijā dzīvojošo musulmaņu izceļoja. 20. gs. 90. gados Latvijā izveidojās trīs islāmticīgo draudzes, vēlāk, pieaugot praktizējošo islāmticīgo skaitam un izveidojoties dažādiem novirzieniem kopienā, draudžu skaits pieauga. Mūsdienās Latvijā (2016) darbojas 16 musulmaņu draudzes.

 

Islāma ietekme uz kultūru, svarīgākās institūcijas
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā pirmo reizi Latvijā tatāru biedrība “Ideļ” rīkoja musulmaņu svētkus "Kurban Bairam" (upurēšanas svētki, kas ilgst trīs dienas, pieminot Ibrahima/Ābrahāma paklausību Allāham, upurējot savu dēlu, kuru no nāves izglābj Allāha sūtīts eņģelis. Žēlsirdības, līdzcietības un rūpju par tuvākajiem svētki), 1997. gadā – svētkus “Uraz Bairam” (svinības par godu gavēņa mēneša Ramadāna noslēgumam).

 

Latvijas Islāma kultūras centrs (LIKC) apvieno septiņas musulmaņu kopienas: “Iman”, “Koran”, “Islam”, “Mardžani”, Daugavpils musulmaņu draudzi “Ideļ”, “Makka”, “Amina” un brīvprātīgo apvienību “Halal”.

Kopš 2005. gada Rīgā darbojas mošeja Brīvības ielā 104, kopš 2016. gada – vēl viena mošeja Rīgā: LIKC Avotu ielā 19.

 

Korānu latviešu valodā no arābu valodas tulkojuši dzejnieks Uldis Bērziņš un ar citu valodu starpniecību – komponists Imants Kalniņš.

 

1. Cik kopienas apvieno Latvijas Islāma kultūras centrs (LIKC)? — Tas apvieno .

2. Ko darīja lielākā daļa musuļmaņu pēc Neatkarības kara un Latvijas Republikas izveidošanas? — Viņi .

3. Kur notiek islāma studijas? — Tās notiek (viens vārds) .