2. Maiji

 

Šajā reģionā pirmās maiju civilizācijas liecības sāka parādīties ap 1000. gadu p.m.ē., taču šis reģions bija apdzīvots jau daudz agrāk, un specifiskas maiju kultūras rašanās laiks vēl nav skaidri noteikts.

 

 

Maiji bija ievērojami ar saviem sasniegumiem dažādās zinātņu nozarēs, arhitektūrā un mākslā.

Maijiem bija diezgan sarežģīti ģeogrāfiskie apstākļi - ilgas lietavas, kas mijās ar pusgada sausuma periodiem, dedzinoša saule un stāvi kalni.

Maiju civilizācijas hronoloģija:

• Pirmsklasiskais periods (15. gs. p.m.ē. - 2. gs. m.ē.). Šajā periodā notiek maiju kultūras formēšanās un tikai maiju kultūras īpatnību nodalīšanās.
• Klasiskais periods (2. gs. m.ē. - 9. gs. m.ē.). Šajā periodā bija vērojams maiju kultūras augstākie sasniegumi dažādās jomās, bet perioda beigās vērojams kultūras pagrimums.
• Pēcklasiskais periods (9. gs. m.ē. - 16. gs. m.ē.). Šajā periodā vērojams tolteku iebrukums, kam seko tolteku - maiju renesanse, kā arī perioda beigās vērojams kultūras noriets.

 

Nozīmīgākās maiju pilsētas bija Čičenica, Koba, Kopana, Kalakmula, Palenke, Tikala un Ušmala. Maiju atsevišķo pilsētvalstiņu pārvaldē atradās viens cilvēks, kas apvienoja sevī gan laicīgo, gan arī reliģisko varu.

Maiju sabiedrībā pastāvēja arī aristokrātija, kas bija diezgan mazs slānis un nestrādāja fizisku darbu. Aristokrātija nodarbojās ar tempļu apkopšanu (iespaidīgi, grezni tempļi tika celti gandrīz katrā pilsētas un ciema centrā, lai tajos varētu pielūgt dievus), pārvaldi, aizsardzību, kā arī tiesu un reliģiski rituālajām funkcijām.

 

Vienkāršie cilvēki nodarbojās arī ar zvejniecību un medniecību, tādējādi papildinot savus pārtikas krājumus, jo apmēram divas trešdaļas no izaudzētā tiem vajadzējis atdot nodevās.

Izglītību galvenokārt ieguva tikai aristokrātu bērni, lai tie varētu aizvietot savus vecākus priesteru, pētnieku un citos amatos. Galvenais, kam skolā tika pievērsta uzmanība, bija astronomija un astroloģija. Skolēnus mācīja arī rakstīt, lasīt un rēķināt. Rakstītprasme maiju sabiedrībā tika augstu vērtēta.

 

Ne visu noteica aristokrātiskā izcelsme, ievērojama nozīme bija arī prāta spējām un talantam, arī šādā gadījumā varēja nokļūt labākā sociālā stāvoklī.

 

Maijiem bija sarežģīts dievu un dievību panteons (dievu un dievību sakopojums), kas pārvaldīja debesu valstību un arī ietekmēja visas norises, kas bija uz zemes. Dievības bija dažādas: nāves, kara, uguns, zvaigžņu un citas.

 

Pastāvēja arī ļaunie spēki, kas bija jāpielabina. Parasti ar ļaunuma vārdu saistījās dievs Teskatlipoks, kura pārvaldībā atradās dažādas dabas stihijas un citas nelaimes.

Priesteriem vajadzēja izzināt, kā pielabināt dievības un izzināt dažādas likumsakarības, kuras atklājot, varētu pareģot pārmaiņas un palīdzēt sev ar dažādiem rituāliem.

 

Maijiem pastāvēja savas rakstības zīmes, bet spāņu iekarotāji, uzskatot tās par sātana zīmēm, iznīcināja. Daudzas maiju veidotās grāmatas tika sadedzinātas. Līdz mūsu dienām ir saglabājušās tikai 3 - 4 grāmatas maiju rakstībā, bet ir saglabājušies arī dažādi uzraksti uz stēlām un tempļu sienām. Maiji esot sīki pierakstījuši savu vēsturi.

 

Maiju rakstība saglabājusies ne tikai dažās grāmatās, bet arī uz tempļu, stēlu sienām, uz traukiem.

  

Maijiem bija attīstīta arī matemātika - sava īpatnēja sistēma, kas sastāvēja no trijām zīmēm: punkts apzīmēja vieninieku, bet svītra - pieciniekus. Maiji lietoja arī nulles jēdzienu. Cipari skaitļu zīmēs tika izkārtoti vertikāli, nevis horizontāli.
Matemātikas zināšanas bija nepieciešamas, lai radītu kalendāru, kam maiji bija pakārtojuši visu savu dzīvi.

Tempļi sākumā bija domāti kā reliģiskie kulta centri, tomēr templi nekad necēla vienu - tas saistījās ar veselu būvju kompleksu. Blakus templim atradās valdnieka (priestera) rezidence.

Māju novietojumam nav stingra plānojuma, tomēr senie arhitekti mācējuši lieliski izveidot pilsētas ansambli, izmantojot dabīgo zemes reljefu.

 

 

Pārsteidzoši ir tas, kā senie maiji spēja uzcelt tik iespaidīgas celtnes bez nopietniem darbarīkiem un papildierīcēm, visu paveicot tikai ar fizisku darbu. Katras jaunas mājas tapšana tika rūpīgi saskaņota ar kalendāru un tā noteiktajiem termiņiem. Kā apliecinājums tam ir piramīdu būve - piramīdas tika būvētas viena otrai apkārt stingri pēc kalendāra noteiktā grafika.

Maiji būvēja arī ceļus, pa kuriem ierasties svētceļniekiem, jo ne ratus, ne arī kādus citus pārvietošanās līdzekļus senie maiji nepazina. Pirms Eiropiešu ieceļošanas, Amerikās nebija zirgu.

Klasiskajā periodā tika būvētas stēlas. Lielākās no tām varēja sasniegt pat 4 metru augstumu.

 

Pārsteidzoši, ka krāšņās pilsētas tika pamestas, ko varētu izskaidrot ar izdzīvošanas grūtībām, kaut gan ir izteiktas visdažādākās versijas: epidēmijas, masu nemieri un citas kataklizmas. 

Tolteki neiznīcināja maiju kultūru, bet tieši otrādi - pārņēma maiju rakstību un valodu, arī papildināja maiju dievu panteonu ar savējiem dieviem. Šis periods spilgti atklājas arhitektūrā un mākslā: rotājumos parādās jauni elementi, piemēram, lietus dieva tēli.

 

 

Maiju civilizācija turpinājās Jukatānas ziemeļos līdz pat brīdim, kad tur 1519. gadā ieradās spāņu iekarotāji - konkistadori.