Actekiem reliģija bija ļoti nozīmīga. Actekiem bija ļoti daudz dievību, bet galvenās no tām ir Kecalkoatls, Uicilopočtli (Saules un kara dievs) un citas dievības.
Attēlā: Kecalkoatls - Spārnotā Čūska uz acteku tempļa sienas
Katra tauta par svarīgākajām ir izvirzījusi tādas dievības, kas to mentalitātei ir vistuvākās, bet visu Centrālamerikas iedzīvotāju mitoloģijā ir līdzīgi elementi.
Acteki bijuši izcili meistari arhitektūrā. Diemžēl pēc spāņu iekarotāju iebrukuma līdz mūsdienām gandrīz nekas nav saglabājies. Ir vēl redzami vairāki reliģiskajiem rituāliem celtie krāšņie un varenie tempļi, kas pēc izskata atgādina ēģiptiešu kapenes – piramīdas.
Attēlā: Acteku templis mūsdienu Meksikā
Actekiem bija ļoti liels skaits kulta kalpu. Galvaspilsētas lielajā templī vien kalpojuši pieci tūkstoši dažāda ranga priesteru:
- Vieni vadīja korus un dejotājus;
- Citi rūpējās par dažādu svētku rīkošanu saskaņā ar kalendāru;
- Vēl citi - par jauniešu audzināšanu;
- Atsevišķs pienākums bija organizēt un vadīt upurēšanu;
- Citi pieņēma grēku sūdzētājus.
Priesterus apmācīja īpašās skolās aristokrātu un priesteru bērniem. Nākamie priesteri iepazinās ne vien ar reliģiskajiem rituāliem un astroloģiju, bet arī ar astronomiju, meteoroloģiju, matemātiku, medicīnu, cilšu vēsturi un mitoloģiju.
Acteki upurēja arī cilvēkus dievu labvēlības panākšanai. Tie uzskatīja, ka cilvēka upuris, īpaši aristokrātiskas izcelsmes vai karā kritis kareivis, varēja ieiet Saules debesu sfērā, kur mīt dievu sabiedrība, tādējādi pats kļūstot par pusdievišķu būtni.
Attēlā: Upurēšanas rituāls
Visbriesmīgakais veids, kādā tika upurēti cilvēki, bija upura sirds izraušana vai izgriešana ar nazi un asiņu tecināšana. Upurēšanas notika publiski, kamēr tauta pulcējās ap templi.
Interesants ir fakts, ka upurējamo skaits nesniedzās tikai padsmitos vai simtos, bet gan tūkstošos, piemēram, valdnieks Montesuma savā kronēšanas gadadienā upurējis 12 000 cilvēku, tai skaitā arī bērnus. Acteki ticēja, ka apēdot asiņaino upurmielastu, cilvēks kaut uz mirkli savienojās ar dieviem.
Acteki veidoja arī lieliskus mākslas darbus. Acteki prata izgatavot gan zelta, gan sudraba juvelierizstrādājumus - dažādu dievu tēlus un rotas lietas. Ar lielu rūpību un precizitāti juvelierizstrādājumos tika iestrādāti arī dārgakmeņi.
Attēlā: Acteku zelta rokassprādze
Mākslinieciski veidoti tika arī rituālu apmetņi, vairogi un citas greznumlietas.
Izplatītas actekiem bija dejas, rotaļas un sporta spēles.
Acteki izmantoja tā saucamos «milzu soļus». Piesējušies virvēs, viņi griezās ap augstu koka mastu un pat divdesmit metru augstumā taisīja akrobātiskus trikus.
Acteki pazina arī spēles, kur lietoja smagas, cietas kaučuka bumbas. Cīnījās divas komandas ar sešiem līdz divpadsmit spēlētājiem katrā. Bumbu ar elkoņu, krūšu un gurnu palīdzību vajadzēja iedzīt vai nu šaurā akmens spraugā akmens plāksnēm izklāta laukuma galos, vai arī nelielā akmens aplī (tā saucamā tlačtli spēle - kaut kas līdzīgs basketbolam).
Attēlā: Tlačtli spēle, kuru spēlēja pat valdnieki
Pēc valdnieku pavēles dažas pakļautās ciltis ik gadu piegādāja Tenočtitlānai sešpadsmit tūkstošus kaučuka bumbu. Ir ziņas, ka acteki spēlējuši arī kaut ko līdzīgu futbolam, lietodami smagas pulēta obsidiāna - vulkāniskā stikla lodes.
Galvaspilsētā bija daudz peldbaseinu, un acteki prata lieliski peldēt un nirt. Viņi sacentās arī soļošanā, skriešanā un bija veikli dejotāji.
Acteku ārsti līdzās buršanai un apvārdošanai lietoja dažādus ārstniecības augus. Eiropiešu mediķi tikai ar laiku sāka izmantot no indiāņiem pārņemtus efektīvus preparātus kā hinīnu drudža dziedināšanai, kokaīnu, strihnīnu, uzpirkstītes sirds slimību ārstēšanai, arī dažādas citas ārstēšanas un diagnostikas metodes.
Attēlā: Ārstniecības augs uzpirkstītes
Ja to nepareizi lieto, augs var būt arī indīgs.
Acteki pazina vispārēju narkozi un lietoja anestēziju ar īpaša auga jautli (indiāņu kaņepes) palīdzību, kā arī pielietoja masāžu, ūdens dziedniecības procedūras, tvaika pirtis un piekopa tīrīgu dzīvesstilu.
Acteku ārsti visai labi pazina cilvēka ķermeņa uzbūvi, orgānu funkcijas un spēja veikt sarežģītas ķirurģiskas operācijas.
Acteki vēl nebija izgudrojuši alfabētu un rakstības attīstīšanā netika tālāk par piktogrāfiju. Par spīti tam, acteki joprojām spēja radīt iespaidīgu civilizāciju.
Svarīgi!
Piktogrāfiskais raksts - priekšmetus un parādības apzīmē ar stilizētiem konkrēto objektu attēliem.
Piktogramma - stilizēts attēls, ko piktogrāfijā izmanto rakstu zīmes vietā.
Attēlā: Acteku piktogrammas
Amerikas senās civilizētās tautas (maiji, sapoteki, olmeki, kečua un aimara) lietoja hieroglifu rakstību, kas, atšķirībā no piktogrāfiskās rakstības, atveidoja valodas skaņas.
Galvenais piktogrāfiskais teksts bieži tika papildināts ar atsevišķiem vārdiem, kas pierakstīti ar fonētiskām zīmēm - hieroglifu palīdzību. Tomēr acteki hieroglifus nekad nav lietojuši veselu frāžu pierakstīšanai, vienīgi īpašvārdu, ģeogrāfisku nosaukumu un datumu apzīmēšanai.
Acteki rakstīja uz kokvilnas drānas vai ādām, taču lielāko tiesu uz agaves lapu šķiedrām, no kurām izveidoja ēģiptiešu papirusam līdzīgu papīru.
Acteku kalendārs, ko sastādīja priesteri, bija visai sarežģīts.
Attēlā: Acteku kalendārs, tā sauktais Saules akmens
Tā pamati tika pārmantoti no maijiem un acteki to pēc tam novienkāršoja.
Priesteri noteica gada garumu ar lielāku precizitāti nekā tajos laikos Eiropā un zināja, ka ik gadu virs 365 dienām vēl uzkrājas gandrīz sešas stundas. Uzkrājušos laiku viņi izlīdzināja ik pēc 15 gadiem, pieskaitot 12 vai 13 dienas.
Acteku kalendārā bija divi nodalījumi:
- Saules kalendārs - sastāvēja no 18 mēnešiem ar 20 dienām katrā (pieskaitot vēl 5 «nelaimīgās dienas»). Katrā mēnesī bija četras nedēļas ar piecām dienām katrā, pie kam katra pēdējā bija tirgus diena.
- Svētais kalendārs - 260 dienu garš periods ietilpa 20 nedēļās ar 13 dienām katrā.
Acteki neskaitīja gadus no kāda noteikta datuma. Pēc katriem piecdesmit diviem gadiem - viena cikla beigām - gadu skaitīšana sākās no jauna. Cikla beigās viņi sarīkoja grandiozu ceremoniju.
Pēdējā cikla gada piecās «nelaimīgajās dienās» ļaudis:
- Izdzēsa pavardus un tempļu ugunis;
- Sasita traukus un dievu tēlus;
- Saplēsa drānas un gavēdami un vaimanādami gaidīja kādu šausmīgu katastrofu.
Attēlā: Acteku astronomi ar saviem skolēniem
Priesteri naktī novēroja zvaigznes, lai uzzinātu, vai pasaule pastāvēs arī turpmāk. Kad attiecīgais zvaigznājs (Plejādes) bija sasniedzis zenītu, priesteri iekūra jaunu uguni un iznēsāja to pa tempļiem, bet ļaudis līksmodami nesa uguni uz saviem pavardiem, uzkopa mājas, sagādāja jaunus traukus un sarīkoja lielas dzīres, kas ilga trīspadsmit dienas.
Svarīgi!
Priesteri rūpīgi novēroja planētu kustību, zināja Saules un Mēness aptumsuma cēloņus un laika noteikšanai lietoja Saules pulksteņus.
Acteku lietotās skaitīšanas pamatā bija skaitlis divdesmit. Skaitļus līdz deviņpadsmit viņi apzīmēja ar attiecīgu skaitu punktu, skaitli 20 - ar karodziņu.
Atsauce:
https://ip.loszona.com/p/3445b
https://i.computer-bild.de/imgs/5/4/5/6/9/8/5/Mexiko-Windows-Theme-658x370-7899fdcc6825e116.jpg
https://cdn.historycollection.com/wp-content/uploads/2019/02/Ritual-pic-11.jpg
https://i.pinimg.com/736x/ef/33/45/ef334545531832c04aeaaef8a9d02305--aztec-jewelry-jewelry-bracelets.jpg
https://i.pinimg.com/originals/5b/9f/60/5b9f6097b2b4556cbc22a36bfdfc148e.jpg
https://hir.ma/wp-content/uploads/2017/04/ullamaliztli.jpg
https://g4.delphi.lv/images/pix/676x385/wEGoCauGTgo/lielziedu-uzpirkstite-44623878.jpg
https://www.crystalinks.com/aztecalendar.html
Civilizācijas vēsture./ Paulis J. Anstrats. - Rīga: "Karogs", 1995., 298. lpp.