1. Piramīdas

Mūsdienās būs grūti atrast cilvēku, kurš nezinātu, ka Seno Ēģipti pārstāv slavenākās būves pasaulē -piramīdas.

 

 

Tās izauga saistībā ar Senās Ēģiptes reliģiju, un klasiskās piramīdas, kādas tās plaši zināmas, izveidojās pakāpeniski.

Ap 3000. g. p.m.ē. ietekmīgākie augstākās kārtas ēģiptieši savus mirušos sāka apglabāt speciāli būvētās kapenēs jeb mastabās.

 

Mastabu virszemes daļai bija taisnstūra pamatne un sienas ar slīpumu centra virzienā, bet pazemē atradās apbedīšanas telpa.

 

Valdnieki, turīgie ēģiptieši ar laiku cēla sev aizvien plašākas mastabas - tās auga plašumā. 

Faraons Džosers mainīja šo principu, - viņa kapenes - cita virs citas uzbūvētas mastabas izveidoja kāpņveida jeb pakāpienu piramīdas formu.

 

 

Džosera piramīda ir senākā zināmā piramīda pasaulē - tā ir gandrīz 5000 gadu sena, tās augstums - apmēram 60 metri. Piramīdai bija seši viens uz otra novietoti pakāpieni.

Piramīdas nebija atsevišķi stāvošas būves, - jau pie Džosera piramīdas bija dažādu piebūvju (tempļu, galeriju utml.) komplekss. Līdzās lielajām piramīdām mazākas piramīdas būvēja faraona ģimenes locekļiem, piramīdas sev pasūtīja faraona augstmaņi.

Džosera piramīdas izpētē 21. gs. pirmajā desmitgadē strādāja arī Latvijas eģiptologi un citu jomu zinātnieki. Pētījumu rezultāti apkopoti grāmatā, kā arī izveidota filma "Džosera piramīdas noslēpumi".

 

 

 

Ne uzreiz Senās Ēģiptes arhitektiem izdevās uzbūvēt klasisko piramīdas formu.

Faraons Snofru, sekojot faraona Džosera paraugam, arī sev vēlējās nozīmīga izmēra kapenes pēcnāves dzīvei, tāpēc viņa dzīves laikā paspēja uzbūvēt trīs piramīdas, nevienai no tām nebija klasiska forma, - tās atgādināja telti (skat. att. iepriekš). Pirmā piramīda iebruka, pirms vēl būvdarbi tika pabeigti, otrās forma neapmierināja faraonu, tika uzcelta arī trešā. Nav gan zināms, kurā no piramīdām faraons Snofru tika apbedīts. 

Tikai pēc šiem eksperimentiem viena no lielākajām Ēģiptes piramīdām - Snofru dēla faraona Heopsa (grieķu lietotais faraona vārds) jeb Hofu piramīda būvniecības gaitā ieguva klasisko formu. (Skat. att. zemāk - piramīdas uzbūve.)

 

Attēlā: Faraona Heopsa piramīda šķērsgriezumā. Tajā redzams, kā bija izvietotas ejas piramīdā, apbedīšanas kameras, slepenā kamera zem piramīdas. 

 

Visās lietās faraoni uzsvēra, ka viņi ir izcili, atšķirīgi no parastajiem ēģiptiešiem, tāpēc arī viņu kapenēm - piramīdām bija jābūt grandiozām. Augstākās piramīdas sev lika uzbūvēt faraons Heopss un viņa dēls - Hefrens; attiecīgi - Heopsa piramīda sniedzas gandrīz 148 metru augstumā, Hefrena ir nedaudz zemāka - 136,5 metru augstumā. (Izpētot attēlu zemāk, vari sameklēt un salīdzināt dažādu piramīdu izmērus.) Šie divi valdnieki Ēģiptes vēsturē zināmi kā lielummānijas apsēsti valdnieki.  

 

Domājams, pats faraons, kurš pasūtīja sfinksu, bija pārliecināts, ka zemes varenākā dzīvnieka - lauvas ķermenis un cilvēka - paša faraona galva, kas simbolizē cilvēka prāta varenību, apvienoti vienā tēlā, gan demonstrēs faraona dievišķo spēku, gan sargās mirušā valdnieka mieru.

 

Sfinksa un piramīda savulaik veidojušas vienotu kompleksu. Pēc faraona nāves būvdarbi beigušies, un sfinksa nav pabeigta.

Sfinksas, sfinksu alejas redzamas gan pie citu valdnieku kapenēm, gan pie tempļiem.

 

 

 

 

Faraona Džosera piramīdas tekstos saglabājies viņa piramīdas arhitekta vārds - Imhoteps, līdz ar to tas ir pirmais zināmais arhitekts pasaules vēsturē. Viņš bija ārsts, zinātnieks, faraona Džosera padomnieks. Tāpat arī Džosera piramīdas teksts atklāj piramīdu nozīmi, tajā teikts: "Mēs būvējam valdniekam kāpnes uz debesīm".

Vairāk nekā 1000 gadu ēģiptieši pielūdza Imhotepu kā dievu un viņam par godu būvēja tempļus. Grieķu vēsturnieki vērtēja Imhotepu augstāk par pašu faraonu Džoseru.