9. Pēti vēstures avotus, raksturo Lutera darbību

 

1. Mārtiņa Lutera mērķis bija izskaidrot, kas katoļu baznīcā tiek darīts nepareizi.sašķelt Romas katoļu baznīcu.

2. M. Luters uzskata, ka indulgences ir kaitīgas, jo tās neliek mainīt sliktu rīcību, bet piedod jebko.vēlams izplatīt aktīvāk, lai tauta būtu tikumīgāka.

3. Lutera tēzes un citi raksti strauji izplatījās gan garīdznieku, gan citu cilvēku vidū.pāvesta galmā nopelnīja atzinību, sekmēja straujus uzlabojumus.

4. Kad Romā nonāca ziņas par Lutera darbību, pāvests izteica pateicību par svarīgu jautājumu rosināšanu.pāvests to uzskatīja par katoļu baznīcas autoritātes graušanu.

5. Vormsas edikts ir dokuments, kas sastādīts ar Vācijas valdnieka ziņu vācu zemju reihstāgā Vormsā.pāvesta vadībā Vormsas koncilā - garīdznieku sanāksmē.

 

Maldās atlaidu sludinātāji, kas apgalvo, ka ar pāvesta indulgencēm cilvēks atbrīvosies no jebkura soda un tiks glābts.

Baznīcas noteikumi par (grēku) nožēlu attiecas tikai uz dzīvajiem, tos nedrīkst piemērot mirušajiem.

Cik reta ir patiesa nožēla, tikpat reta ir indulgenču pareiza pirkšana (…)

Tiklīdz vienkārši ļaudis iegādājas indulgenci, viņi vairs neredz vajadzību mainīt savu uzvedību.

Ikvienam cilvēkam, no viszemākā līdz visaugstākajam, jāprot lasīt Bībele.
Vienīgā autoritāte ir Bībele.

Lai cilvēks nonāktu līdz patiesībai un tādējādi spētu glābt savu dvēseli, nav vajadzīgs pāvesta galms ar tām milzu bagātībām un greznību, kas nāk līdz ar baznīcas amatiem. Nav vajadzīgi visi šie rituāli un dogmas.

 

Ikvienam impērijas iedzīvotājam ir aizliegts dot minētajam Mārtiņam Luteram patvērumu, naktsmājas, ēdamo, dzeramo un zāles (...) Viņa domubiedri, slēpēji, sabiedrotie un sekotāji pēc ķeizara gribas tāpat jāvajā, jāarestē, tiem  jāatņem īpašums. (...) Neviens nedrīkst lasīt Lutera sacerējumus, tos pirkt, pārdot, turēt mājās, pārrakstīt, iespiest.