4. Ikdiena un svētki

Līdzīgi kā Rietumeiropā, arī Livonijā: 

 

 

Ikdiena bija samērā vienmuļa, un dienas līdzinājās cita citai.

Baznīcas gada kalendārā bez svētdienām bija aptuveni vēl 100 svēto dienas, lielāko daļu no tām ievēroja arī Livonijā.
Laukos nozīmīgākajās baznīcas svētku dienās, kad draudze devās uz dievkalpojumu, notika arī tirgus, kur sabraukušie zemnieki pārdeva savus ražojumus, tam sekoja dzīres.

 

Attēlā: Viduslaiku tirgus attēlojums Eiropas mākslā.

 

 

Par svētku tradīcijām Livonijas laukos nekas tuvāk nav zināms, taču vēstures avotos ir saglabājusies informācija par svētku svinēšanu pilsētās, īpaši Rēvelē un Rīgā, kur tika svinēti četri lieli svētki – Mārtiņdiena, Ziemassvētki, Vastlāvji jeb Meteņi un Vasarsvētki.

 
Greznākie svētki 14. – 15. gadsimtā bija Vastlāvji. Tos februārī ap gavēņa laiku pirms Lieldienām organizēja Melngalvju brālība un Lielā ģilde. Svētkus svinēja divas nedēļas. Neatņemama svētku sastāvdaļa bija karnevāli un dejas, ielu gājieni, izjāde un turnīrs, kā arī mielasti ar tradicionālajiem viduslaiku dzērieniem – alu un medalu. 

 

Melngalvji bija Livonijas laika Rīgas tirgotāju organizācija. Ēka Livonijas laikā izskatījās ne tik grezna - fasāžu dekori tika papildināti vēlākos gadsimtos.

 

Dažas dienas bija tādas, kur visiem ģilžu un brālību locekļiem piedalīšanās bija obligāta, bet bija dienas, kur katrs varēja izvēlēties – piedalīties vai nē.

 
Starp Lieldienām un Vasarsvētkiem bija divi nozīmīgi svētki - Strēlnieku svētki un Maija grāfa svētki. Par Strēlnieku svētku norisi Livonijas pilsētās ziņu ir maz, taču tie, visticamāk, tika organizēti kā līdzīgi svētki Francijā un Vācijā, kurus laikabiedri ir aprakstījuši sīkāk. Par mērķi kalpoja putna izbāznis, kas tika piesiets pie 40-50 m garas kārts, un šāvējam bija jātrāpa tā, lai tas nokristu zemē. Lai mērķis būtu labāk redzams, tas tika izkrāsots spilgtās krāsās un izskatījās līdzīgs papagailim.

 

 

Senākās ziņas par Strēlnieku svētkiem Livonijā ir saglabājušās kopš 14. gs. beigām.

Ir zināms, ka tie notikuši ne tikai lielākajās Livonijas pilsētās – Rīgā, Rēvelē, Tērbatā, bet arī Narvā, Limbažos un Straupē. Rīgā putnu šaušanā sacentās divas speciāli šim notikumam izveidotas šāvēju ģildes.

Strēlnieku svētki bija liels notikums pilsētas dzīvē. Dažreiz uz tiem ieradās pat Rīgas arhibīskaps un Livonijas ordeņa mestrs.

 

Kopš 15. gadsimta Rīgā tika svinēti Maija grāfa svētki, kas kļuva par iecienītu rīdzinieku izklaides pasākumu. Tie notika divas dienas – 30. aprīlī un 1. maijā.

 

Svētkos piedalījās visi Rīgas pilsoņi. Tos ievadīja parāde zirgos, kam sekoja karaspēles un bruņinieku sacensības. Uzvarētājs ieguva Maija grāfa titulu.

Laikam ritot, svētki zaudēja sākotnējo, ar pilsētas aizsardzību un karamākslas demonstrēšanu saistīto saturu un kļuva vienkārši par rīdzinieku pavasara svētkiem.
Kopš 2001. gada, kad tika atjaunots Melngalvju nams, Rīgā atdzimusi arī Maija grāfa svētku tradīcija.