Izlasi vēsturnieka viedokli (1. Teksts) un vēstures avotu (2. Teksts)!
Lasi tekstu, atzīmē pareizos papildinājumus!
Izmanto iegūtās zināšanas par tēmu!
Padomju vara, lai , nodibināja revolucionāros tribunālus.
Tribunālu darbība tika pamatota ar nepieciešamību cīnīties .
Tas nozīmē, ka cilvēkus varēja apsūdzēt un sodīt .
Revolucionārie tribunāli vadījās .
Sprieduma kritērijs bija tribunāla locekļu revolucionārā sirdsapziņa, līdz ar to visu noteica katra locekļa .
Apsūdzēt un sodīt varēja jebkuru, piemēram, - .
Apsūdzētajiem bija liegtas tiesības uz .
Šo un citu iemeslu dēļ padomju vara Latvijā .
1. Teksts: Vēsturnieks Valdis Bērziņš (2003)
Padomju vara asi vērsās pret baltvācu muižniecību. (…) palikušos muižniekus kā ķīlniekus apcietināja un ieslodzīja cietumos un koncentrācijas nometnēs. Ķīlnieku - ne tikai baronu un viņu ģimenes locekļu, bet arī daudzu latviešu u.c. tautību pilsoņu - stāvoklis bija neapskaužams. Daļa ķīlnieku tika nogalināta. Latvijā represijām visvairāk pakļauts bija vidusslānis, galvenokārt inteliģence: skolotāji, garīdznieki, ārsti, advokāti, bijušie ierēdņi. Sevišķi nevēlami režīmam likās mācītāji. Viņus ņēma par ķīlniekiem, nonāvēja. Draudzes un reliģiskās biedrības zaudēja tiesības uz īpašumu.
2. Teksts: No pagaidu noteikumiem par revolucionārajiem tribunāliem (1919)
1. Priekš cīņas ar kontrrevolūciju, spekulāciju un citiem noziegumiem, kuri vērsti pret Latvijas padomju valdību, nolūkā ienest dezorganizāciju viņas iekārtā un darbībā vai arī mazināt padomju varas autoritāti. (…)
2. Revolucionārais tribunāls sastāv no viena priekšsēdētāja un diviem locekļiem, kurus visus izvēl attiecīgās padomes izpildu komitejas.
6. Revolucionārie tribunāli piespriež sodu pēc savas revolucionārās sirdsapziņas, neizņemot pat nāves sodu. (…)
8. Revolucionāro tribunālu spriedumi ir galīgi un nav pārsūdzami.
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!