1. Ievads 8. klases Latvijas vēstures kursā

Laika periods, kuru iepazīsi, mācoties Latvijas vēsturi 8. klasē, aptver notikumus un procesus no latviešu apdzīvotās teritorijas daļu iekļaušanas Krievijas impērijas sastāvā 18. gadsimta gaitā līdz Latvijas valsts proklamēšanai un Brīvības cīņām (1918-1920).

 

 

Latvijas teritorijā notiekošo ietekmēja norises citviet - Krievijā, Eiropā, pasaulē:

 

 

18. un 19. gadsimtā notika nozīmīgs pavērsiens latviešu tautas attīstībā:  brāļu draudžu kustība, izglītības iespējas, dzimtbūšanas atcelšana radīja priekšnoteikumus nacionālajai atmodai - jaunlatviešu kustībai un nacionālās kultūras uzplaukumam.

Tika bagātināta latviešu valoda, novērtēta folkloras mantojuma nozīme, likti pamati latviešu literatūrai, teātrim, mūzikai, arhitektūrai, tēlotājmākslai.

19. gadsimta otrajā pusē aizsākās dziesmu svētku tradīcija.

 

 

Rūpniecības apvērsums būtiski ietekmēja Rīgas attīstību.

19. gadsimta vidū pilsēta sāka strauji paplašināties ārpus viduslaiku Rīgas mūriem un vaļņiem, bet 19. un 20. gadsimtu mijā plašā būvniecības vēriena un arhitektūras stilistikas dēļ kļuva par Eiropas mēroga jūgendstila metropoli.

 

 

Rūpniecības un tirdzniecības attīstība padarīja Rīgu par nozīmīgu pilsētu un nozīmīgu ostu visā Krievijas impērijā.

Lai gan latvieši joprojām piederēja pie zemākajiem sabiedrības slāņiem - strādniecības un kalpotājiem - un dzīvoja priekšpilsētās, viņu skaits un īpatsvars rīdzinieku vidū strauji auga.

1905. gada revolūcijā masveidā iesaistījās gan pilsētu, gan lauku iedzīvotāji.

Pēc revolucionārā pacēluma dzīvot pa vecam vairs nebija iespējams. Lai arī pastāvošā vara saglabāja savas pozīcijas, cilvēku apziņā un pasaules izjūtā bija notikušas lielas pārmaiņas.

 

 

Pirmais pasaules karš (1914 -1918) atnesa gan postu, gan jaunus izaicinājumus un iespējas, gan arī priekšnoteikumus Latvijas valstiskuma izveidei.

Lai sapnis par savu valsti kļūtu par īstenību, daudzi jo daudzi ar savām zināšanām, pieredzi un ticību Latvijai iesaistījās tās veidošanā un nosargāšanā.

 

Mācīties jauno un jaunāko laiku vēsturi ir gan grūti, gan interesanti.

Par šo laika periodu saglabājies daudz vairāk visdažādāko vēstures avotu: ne tikai lietiskie vēstures avoti, dokumenti, prese, atmiņas, bet arī fotogrāfijas, kinohronikas, skaņu ieraksti.

 

 

Daudzveidīgus un interesantus materiālus piedāvā Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Latvijas Kara muzejs, Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, kā arī citas grāmatu un preses izdevumu krātuves un reģionālie muzeji.

Katrā Latvijas novadā, pilsētā un pagastā ir savi novadpētniecības muzeji, pieminekļi, piemiņas vietas, skolu muzeji. Tie visi stāsta par notikumiem un cilvēkiem.

Tas viss kopā glabā un veido Latvijas vēsturi, palīdz to zināt un saprast.