6. Baltieši pasaulē

90. gados būtiski izmainījās visas sadzīves un kultūras jomas gan politiskās un ekonomiskās sistēmas rezultātā, gan arī tāpēc, ka Baltijas valstu sabiedrības strauji integrējās pasaulē. Ātra un sekmīga integrācija Rietumu struktūrās lielā mērā bija atkarīga no priekšstatiem par Baltijas valstīm pasaulē.

Objektīva priekšstata un atpazīstamības veidošanai svarīgi bija, lai Baltijas valstis pasaulē pārstāvētu spilgtas personības. 90. gados šo funkciju galvenokārt pildīja politiķi un sportisti, tomēr bija arī ne mazums kultūras darbinieku, kuri guva vērā ņemamu atzinību. Igaunija sekmīgāk nekā Latvija un Lietuva veidoja pozitīvu tēlu pasaulē. To var izskaidrot gan ar straujāku reformu gaitu, gan arī ar apzinātu sevis reklamēšanu. Būtiski bija arī tas, ka pirmais Igaunijas prezidents pēc neatkarības atgūšanas bija Lennarts Meri. Viņš brīvi pārvaldīja vairākas svešvalodas, bijis asprātīgs un labi izglītots cilvēks. Lielā mērā Latvijas pozitīva tēla veidošanu pasaulē veicināja Valsts prezidente Vairas Vīķe-Freiberga – trimdas latviete, kuras izglītība, Rietumu vērtību un reālās politikas izpratne, prasme izteikties tika vērtēta ļoti augstu. Nozīmīgs bija arī fakts, ka Latvijā sieviete ieņem augstāko valsts amatu. Arī Lietuvā prezidents Valds Adamkus, kurš lielāko mūža daļu ir nodzīvojis ASV, sekmēja rietumnieciska Lietuvas tēla veidošanu.

 

 

Lielu nozīmi kā savu valstu propagandēšanas līdzeklim Baltijas valstis piešķīra sportam. To apliecina atbalsts olimpiskajām komitejām un aktīva dalība vasaras un ziemas olimpiādēs, dažāda veida sporta spēlēs.
90. gadu pirmajā pusē ekonomiskās grūtības ietekmēja arī sportistu iespējas gatavoties olimpiskajām spēlēm. Tas atspoguļojās arī rezultātos. Taču Sidnejas Olimpiskajās spēlēs 2000. gada rezultāti bija visai iespaidīgi. Lietuvieši ieguva 2 zelta medaļas (diska mešanā un šaušanā), bet basketbolisti bronzas medaļas, pie tam tikai ar 2 punktu starpību zaudēja ASV komandai. Igauņu sportists Erki Nols izcīnīja zelta medaļu desmitcīņā, bet Latvijas sportists Igors Vihrovs – vingrošanā, Aigars Fadejevs saņēma sudraba medaļu soļošanā, bet Vsevolods Zeļonijs bronza medaļu – džudo.