Latvijas Republikā augstskolas tika atvērtas ne tikai Rīgā, bet arī novados.
Kā pirmā no novadu augstskolām Latgalē darbu uzsāka Daugavpils Valsts skolotāju institūts (sākumā - seminārs), mūsdienās šīs augstskolas turpinājums ir Daugavpils Universitāte.
Daugavpils Valsts skolotāju institūts
Attēlā: Ēka, kurā no 1921. - 1940. gadam darbojās Daugavpils Skolotāju seminārs, vēlāk - Daugavpils Valsts skolotāju institūts.
1921. gadā darbu uzsāka Daugavpils Skolotāju seminārs.
Sakarā ar profesionāli sagatavotu skolotāju trūkumu Daugavpilī tika atvērta Latgalē pirmā četrgadīgā pedagoģiskā vidusskola (ar 1922. gadu - seminārs).
1921. gadā skolēnu skaits bija 67, strādāja 13 skolotāji un izveidojās 3 klases.
Seminārā tika mācītas latviešu, vācu un krievu valoda, latgaliešu izloksne, dabaszinātnes, matemātika, vēsture, vingrošana un zīmēšana, dziedāšana un ticības mācība (atsevišķi katoļiem un luterāņiem).
Jau 1923. gadā seminārs tika pārdēvēts par Daugavpils Valsts skolotāju institūtu (DVSI) ar piecgadīgu, vēlāk - sešgadīgu mācību programmu.
Svarīgi!
Institūta uzdevums bija audzināt un mācīt jauno skolotāju paaudzi, tādējādi liekot pamatus skolotāju sagatavošanas sistēmai Latvijā.
DVSI absolventi saņēma diplomus, kas piešķīra tiesības
- mācīt visās sešklasīgās pamatskolas klasēs;
- vispārizglītojošos priekšmetus zemāka tipa arodskolās.
Kopumā no 1923. gada līdz 1940. gadam DVSI sagatavoja 505 skolotājus.
1938. gadā sakarā ar gaidāmo institūta reorganizēšanu (slēgšanu) tika pārtraukta audzēkņu uzņemšana, bet 1940. gada 16. jūlijā DVSI uz laiku tika slēgts.
Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija
Attēlā: Jelgavas pils - Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija 1939. gadā.
Mūsdienās - Latvijas Lauksaimniecības universitāte.
Tā atradās (un atrodas mūsdienās) Kurzemes hercogu bijušajā rezidencē - Jelgavas pilī.
Tieši pirms padomju okupācijas - 1939. gada vasarā Jelgavā darbu sāka Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija, mūsdienās - Latvijas Lauksaimniecības universitāte.
Jau Rīgas Politehniskajā institūtā (pirms Latvijas Universitātes dibināšanas 1919. gadā) bija Lauksaimniecības fakultāte ar divām nodaļām - Lauksaimniecības un Mežkopības.
1919. gadā jaundibinātajā Latvijas Universitātē darbību uzsāka arī Veterinārmedicīnas fakultāte.
1936. gadā K. Ulmaņa valdība pieņēma lēmumu Lauksaimniecības fakultāti pārcelt uz Jelgavu, nodibinot atsevišķu augstskolu.
1939. gada 3. jūlijā atklāja Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju, kurā bija divas fakultātes: Lauksaimniecības un Mežsaimniecības.
Augstskola bija spiesta pārtraukt darbību, kad 1944. gadā Jelgavas pils tika nopostīta.
Sešdesmitajos gados pili atjaunoja, un augstskola atsāka darbu.
Attēlā: Jelgavas pils - Latvijas Lauksaimniecības universitātes ēka mūsdienās.
Svarīgi!
Latvijā pirmo reizi latviešu tautas vēsturē un ļoti ātrā laikā tika radīts viss izglītības cikls - no pamatskolas līdz daudzveidīgai augstākajai akadēmiskajai izglītībai. Tas bija vēsturisks ieguvums.
Latvijas augstskolas kļuva par valsts lielākajiem zinātnes centriem. Pie augstskolām darbojās:
- lauksaimniecības izmēģinājumu stacijas;
- klīnikas;
- botāniskie dārzi;
- zinātniskās biedrības. Tās rīkoja konferences, izdeva periodiku, zinātnisko rakstu krājumus.
Starptautisku atzinību ieguva ekonomikas, ķīmijas, mikrobioloģijas anatomijas, valodniecības pētījumi Latvijas augstskolās. Uzplauka latviešu folkloras, vēstures un arheoloģijas pētniecība.
Atsauce:
http://www.du.lv/lv/par_mums/vesture/dvsi
http://du.lv/lv/par_mums/vesture
http://www.llu.lv/vesture-un-personibas
http://zeme-buve.org/images/LLu_no_augsas.JPG