1. Preses raksturojums

1918. gada 12. novembrī, - nākamajā dienā pēc pamiera, pirmā sāka iznākt neliela latviešu eseru lapa "Uz priekšu", kas bija tikai kuriozs.

 

 

Drīz pēc "Jaunākajām Ziņām" iznāca arī LSDSP laikraksts "Sociāldemokrāts", kas līdz 1934. gada 15. maija apvērsumam bija viens no nopietnākajiem politisko partiju izdevumiem Latvijā.

Politiskajām partijām piederēja vairāki lieli laikraksti: demokrātu partijai - "Jaunā Latvija" un "Jaunais Vārds", Zemnieku savienībai - laikraksts "Brīvā Zeme", bezpartijiskā nacionālā centra izdevums bija "Latvis" utt.

1920. gadā sāka iznākt "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts", kurā plaši tika aplūkoti ar Latvijas vēsturi, kultūru, filozofiju, pedagoģiju saistīti jautājumi.

Par Latvijas tiesību kultūru rūpējās "Tieslietu Ministrijas Vēstnesis".

1920. gadā jau bija izveidoti 22 laikraksti un 45 žurnāli. 

Pieprasījumu pēc daudzveidīgiem preses izdevumiem noteica lasītāju atsaucība, augstā lasītprasme un tradīcijas (jau pirms 1914. gada latviešiem bija ap 60 laikraksti un žurnāli gan Latvijā, gan ārpus tās).

Savi izdevumi iznāca arī latgaliešu valodā (dialektā). To vidū sevišķi populāri bija laikraksti "Latgolas Zeltene" un "Latgolas Vuords".

 

 

 

20. - 30. gadu Latvijā iznāca tuvu 2000 preses izdevumu: avīžu, žurnālu, biļetenu 10 valodās, tostarp vācu, krievu, poļu, lietuviešu valodās, jidišā (ebreju rakstu valoda).

Lielākajam laikrakstam "Jaunākās Ziņas" tirāžas apjoma ziņā sekoja krievu laikraksts "Segodņa" ("Šodien") - otra vecākā krievu ārzemju avīze. Tika izveidota arī vakara avīze "Segodņa večerom" ("Šodien vakarā"). Koncernam "Segodņa" bija gan ārzemju korespondenti, gan tajā kopš 1926. gada beigām publicēja krāsainus foto, apsteidzot lielākos Rietumu izdevumus par gadu desmitiem.

 

Koncerns "Segodņa" izdeva vairākas avīzes, kuras lasīja visā Eiropā un ko reizēm dēvēja par Latvijas labāko eksporta preci. 

 

Žurnālu uzplaukums bija straujāks kā avīzēm: iznāca daudzi sieviešu un sporta žurnāli, politiskie ("Domas"), kino, teātru, mākslas, literārie ("Daugava", "Burtnieks"), reliģiskie (vairāk nekā 30) u.c..

Sevišķi plašs bija jaunatnei veltīto izdevumu klāsts: "Jaunības Tekas", "Latvijas Jaunatne", "Cīrulītis", skautu žurnāls "Ugunskurs", vēlāk - "Mazpulks" u.c.

 

 

Bija žurnāli, kuros publicēja augstvērtīgas mākslas darbu reprodukcijas. 

Populārākais no žurnāliem bija "Jaunāko Ziņu" izdotais žurnāls "Atpūta", kurā publicēja daudz fotogrāfiju, bija publikācijas par daudzveidīgām tēmām: izglītību, zinātnes un tehnikas sasniegumiem, par modi un mājsaimniecību, bija materiāls bērniem, atbilstoši demokrātiskajai gaumei ar turpinājumiem publicēja garstāstus un romānus, - žurnāls atspoguļoja masu kultūras attīstību. 

 

Attēlā: Emīlija un Antons Benjamiņi (dēvēts par tā laika Latvijas preses karali) uz sava izdotā žurnāla "Atpūta" vāka. 1936. gads.

 

Pēc K. Ulmaņa veiktā valsts apvērsuma daudzus preses izdevumus slēdza, vispirms - partiju izdevumus un izdevumus latgaliešu valodā (dialektā), kā arī nacionālas ievirzes laikrakstus, kuriem nebija pieņemams autoritārais režīms. 

Radikāli samazinājās mazākumtautību valodās izdoto preses izdevumu skaits.

Sāka iznākt daudzi jauni latviešu senatnei, kultūrai un mākslai veltīti žurnāli, piemēram, Pieminekļu valdes izdevums "Senatne un Māksla", mēnešraksts jaunas latviskas dzīves veidošanai "Sējējs" u.c. izdevumi.