Barikādes 1991. gada janvāris — teorija. Latvijas vēsture, 9. klase.

Svarīgi!

1991. gads sākās ar PSRS agresiju pret Baltijas valstīm, cenšoties gāzt to valdības un atjaunot PSRS kontroli tajās - konfrontācija sasniedza augstāko pakāpi.

Baltijas valstīs janvāra sākumā tika iesūtītas desanta vienības, it kā lai nodrošinātu jauniešu iesaukšanu padomju armijā. Pret iesaukumu protestēja Latvijas Sieviešu līga, organizējot mītiņu.

Lietuvas valdībai tika iesniegts ultimāts ar prasību atcelt LR Neatkarības aktu, un naktī uz 13. janvāri tika ieņemts Lietuvas parlaments, radio, televīzija u.c. svarīgākie objekti.

Notikumi Vilņā lika saprast, ka arī Rīgai draud līdzīgs scenārijs.

Attēlā: Pretī padomju tankiem un citām armijas daļām Viļņā stājās neapbruņoti cilvēki. 14 tika nogalināti, bet 110 - ievainoti.

Tiklīdz bija saņemtas ziņas par notikumiem Lietuvā, LTF priekšsēdētājs un LR AP priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns devās uz Radio, un 13. janvārī 04.45 no rīta uzrunāja tautu.

Iedzīvotāji tika aicināti celt barikādes, lai aizstāvētu stratēģiski svarīgākos objektus.
Lai paustu atbalstu Lietuvai un protestētu pret PSRS agresiju, 13. janvārī ielās izgāja ap pusmiljons cilvēku.
Tieši no manifestācijas Daugavmalā daudzi devās celt barikādes Vecrīgā.
Tika organizēta lauksaimniecības tehnika dažādu objektu apsardzei.
Tika bloķēti pievedceļi un tilti nozīmīgiem objektiem, apsargāja Televīzijas centru un Radio.
Brīvprātīgie palīdzēja organizēt ēdināšanu tiem, kas apsargāja barikādes.

Svarīgi!

Dažādu tautību cilvēki no visas Latvijas ieradās Rīgā, apliecinot, ka nepieļaus, lai atkal "brīvprātīgi" nonāktu PSRS okupācijā.

Upuri būtu milzīgi, ja notiktu armijas uzbrukums, - pretī ieročiem bija nostājušies neapbruņoti cilvēki.

Aizsardzības pasākumus koordinēja LTF un Augstākās padomes izveidotais aizsardzības štābs.

Barikāžu aizsardzība turpinājās līdz 27. janvārim. (Barikāžu notikumus skat. 1. un 2. saite)

Attēlā: Barikādes Rīgā 1991. gada janvārī.

Uzmanību notikumiem Baltijā bija pievērsuši visas pasaules plašsaziņas līdzekļi - baltiešu apņēmība nepieļaut padomju režīma uzvaru un gatavība ziedot dzīvību brīvības dēļ ieguva patiesu cieņu.

PSRS agresija izraisīja Rietumu pasaules sabiedrības nosodījumu.
Atbalstu baltiešiem izteica Krievijas vadītājs B. Jeļcins un aicināja padomju armijā dienošos Krievijas karavīrus nepiedalīties akcijās pret Baltijas tautām.
Padomju Savienībā sākās atbalsta demonstrācijas Baltijai.

Tomēr Latvijas Komunistiskā partija ar padomju armijas atbalstu gatavojās gāzt valdību, - tā pieprasīja Latvijas valdības atkāpšanos un varas nodošanu Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejai.

OMON vairākkārt uzbruka barikāžu aizstāvjiem un dažādiem objektiem. Nozīmīgākais bija OMON uzbrukums Iekšlietu ministrijai un tās ieņemšana 20. janvārī. Uzbrukuma laikā nogalināja 5 un ievainoja 11 cilvēkus, to skaitā bija kinooperatori, kas filmēja notiekošo, - G. Zvaigzne un A. Slapiņš. (Par šiem notikumiem skat. sižetu - 3. saite.)