Ikdienā visbiežāk Tu skaitļus pieraksti un redzi pierakstītus ar arābu cipariem. Tie ir \(0\), \(1\), \(2\), \(3\), \(4\), \(5\), \(6\), \(7\), \(8\) un \(9\). Dažkārt skaitļus pieraksta ar romiešu cipariem. Tos var pamanīt uz ēkām, piemiņas plāksnēm, grāmatu nodaļu numurējumos. Tu vari pierakstīt vairākus naturālos skaitļus, izmantojot septiņus romiešu ciparus – \(I, V, X, L, C, D, M\).
Vispirms iegaumē romiešu ciparu vērtības!
Skaitot kopā šīs vērtības, ievērojot pieraksta un skaitļa veidošanas likumus, Tu vari ar šiem septiņiem cipariem pierakstīt jebkuru naturālu skaitli līdz \(3999\) (\(MMMCMXCIX\)).
Dažkārt ir vērtīgi izdomāt kādu skaitāmpantiņu, kas palīdz atcerēties burtu secību.
Piemēram, Lielā Cūka Dubļus Mīda – \(L\) (\(50\)), \(C\) (\(100\)), \(D\) (\(500\)), \(M\) (\(1000\)).
Iegaumē šādus likumus!
1. Skaitļa pierakstā ciparus \(I\), \(X\), \(C\) un \(M\) (\(1\), \(10\), \(100\) un \(1000\)) drīkst izmantot līdz \(3\) cipariem pēc kārtas.
2. Skaitļa pierakstā ciparus \(V\), \(L\) un \(D\) (\(5\), \(50\) un \(500\)) drīkst izmantot tikai vienu reizi.
3. Skaitli sāk rakstīt ar to ciparu, kuram ir lielākā vērtība, pēc tam seko cipari ar mazākām vērtībām.
1. Skaitļa pierakstā ciparus \(I\), \(X\), \(C\) un \(M\) (\(1\), \(10\), \(100\) un \(1000\)) drīkst izmantot līdz \(3\) cipariem pēc kārtas.
2. Skaitļa pierakstā ciparus \(V\), \(L\) un \(D\) (\(5\), \(50\) un \(500\)) drīkst izmantot tikai vienu reizi.
3. Skaitli sāk rakstīt ar to ciparu, kuram ir lielākā vērtība, pēc tam seko cipari ar mazākām vērtībām.
Piemērs:
Lai uzrakstītu skaitli \(86\) ar romiešu cipariem, Tev vispirms ir jāizdomā, kā To iegūt, sasummējot zināmās ciparu vērtības. Vari domāt līdzīgi kā par naudu.
\(86=50+10+10+10+5+1=\) \( LXXXVI\)
\(86=50+10+10+10+5+1=\) \( LXXXVI\)
Ir daži izņēmuma skaitļi, kurus iegūst, atņemot ciparu vērtības. To nav daudz, tāpēc būs viegli iegaumēt. Lai pierakstā parādītu, ka ciparu summas jāatņem, ciparu ar mazāko vērtību raksta pirms cipara ar lielāko vērtību.
Iegaumē šādus skaitļus!
Iegaumē šādus skaitļus!
Piemērs:
Lai uzrakstītu skaitli \(49\) un \(99\), domā gan par romiešu ciparu vērtībām, gan par izņēmuma skaitļiem, kurus iegūst, atņemot ciparu vērtības.
\(49=40+9=(50-10)+(10-1)=\) \(XLIX\)
\(99=90+9=(100-10)+(10-1)=\) \(XCIX\)
\(49=40+9=(50-10)+(10-1)=\) \(XLIX\)
\(99=90+9=(100-10)+(10-1)=\) \(XCIX\)
Tu vari izveidot sev atgādni!
Lai pierakstītu skaitli \(10\) ar romiešu cipariem, izmanto ciparu \(X\), nevis \(V\) divas reizes, jo \(V\) drīkst pierakstā lietot tikai vienu reizi.
Lai pierakstītu skaitli \(40\), raksta ciparu \(XL\) \((\)mazāku ciparu pirms lielāka, kas nosaka, ka skaitliskās vērtības ir jāatņem), nevis \(X\) četras reizes, jo pierakstā \(X\) drīkst lietot līdz trīs reizēm pēc kārtas. Tas nenozīmē gan, ka skaitlī nevar būt četri \(X\), svarīgi, ka tie nedrīkst būt četri pēc kārtas.
Piemērs:
\(39 =\) \(XXXIX\) \((\)trīs \(X\) pēc kārtas\()\)
\(29 =\) \(XXIX\) \((\)divi \(X\) pēc kārtas\()\)
