Tu jau zini, ka kvadrāts ir taisnstūris, kuram garums un platums ir vienādi.
Taisnstūra laukumu iegūstam garumu reizinot ar platumu, tas ir \(S = a · b\)
Kvadrāta laukumu rēķina tāpat, tikai ievērojot, ka garums un platums ir vienādi. Un reizināt \(2\) vienādus skaitļus nozīmē skaitli kāpināt \(2.\) pakāpē - KVADRĀTĀ\).
Vai Tu nojaut, kāpēc kāpināšanai \(2.\) pakāpē izmanto vārdu KVADRĀTĀ? Tas ir saistīts ar kvadrātu, jo tam \(2\) malas ir vienādas.
Un padomā, kā ir radies \(3.\) pakāpes nosaukums - KUBĀ?
Laukuma mērvienības
To pamatā tiek izmantoti kvadrāti, lai uzskatāmi var redzēt, kā no garuma mērvienībām veidojas laukuma mērvienības.
Svarīgi!
Laukuma vienībām vienmēr ir pāra skaita nulles!
Katrā nākamajā laukuma mērvienībā ietilpst tieši \(100\) mazākas mērvienības. Piemēram, šajā attēlā zemāk Tu vari redzēt kāda atšķirība ir starp \(1\) \(dm²\), \(1\) \(cm²\) un \(1\) \(mm²\).
Savā kladē Tu vari uzzīmēt šo attēlu precīzi pēc izmēriem!
Piemērs:
Cik liels ir kvadrāta laukums, ja tā malas garums ir \(20\) cm?
Kvadrāta laukumu aprēķina sareizinot garumu un platumu, jeb malu un otru tādu pašu malu.
Kvadrāta laukumu aprēķina sareizinot garumu un platumu, jeb malu un otru tādu pašu malu.
\(S = 20cm · 20cm\).
Tātad \(S = 20² cm² = 400 cm² = 4 dm²\).
Kvadrāti mūsu sadzīvē
Arī kvadrātus varam ikdienā mums apkārt redzēt. Lūk daži no tiem:
Kādus kvadrātus Tu vari redzēt savā istabā, mājā, skolā, laukā?
