Ja divu daļu saucēji ir savstarpēji pirmskaitļi (tiem nav kopīgu dalītāju), tad to kopīgais saucējs (mazākais kopīgais dalāmais) ir abu saucēju reizinājums.
Dažreiz saka, ka saucējus raksta krustiski
 
YCUZD_221116_4698_papildreizinātāji.svg
Piemērs:
Nosaki kopsaucēju daļām 24 un 23!
 
Noskaidro, vai saucējiem \(4\) un \(3\) ir kādi kopīgi dalītāji!
Skaitļa \(3\) dalītāji: \(1\); \(3\).
Skaitļa \(4\) dalītāji: \(1\); \(2\); \(4\).
Skaitļu \(3\) un \(4\) kopīgais dalītājs ir tikai skaitlis \(1\), tātad tie ir savstarpēji pirmskaitļi.

Daļa 24 jāpaplašina ar \(3\), bet 23 jāpaplašina ar \(4\)
 
24(3=612 un 23(4=812, iegūto daļu saucēji ir vienādi (\(12\))
Svarīgi!
Ievēro! Ja abi saucēji ir pirmskaitļi, tad nav jāpārbauda kopīgie dalāmie. Tādā gadījumā abi saucēji vienmēr būs arī savstarpēji pirmskaitļi.
Atceries, pirmskaitļi ir: \(2\); \(3\); \(5\); \(7\); \(11\); \(13\); \(17\); \(19\); \(23\); \(29\);...
Piemērs:
 Vienādo saucējus daļām 617 un 25!
 
\(17\) un \(5\) katrs ir pirmskaitlis (dalās tikai ar sevi un \(1\)), tātad tie ir arī savstarpēji pirmskaitļi.
 
Tātad katru daļu paplašina ar otras daļas saucēju:
617 jāpaplašina ar \(5\), bet 25 jāpaplašina ar \(17\)
 
617(5=3085 un 25(17=3485, iegūto daļu saucēji ir vienādi (\(85\)).