Par lauztu līniju sauc līniju, kas sastāv no galīga skaita taisnes nogriežņiem.
Nogriežņus, no kuriem sastāv lauztā līnija, sauc par tās posmiem, bet posmu galapunktus - par lauztās līnijas virsotnēm. Pirmo un beidzamo virsotni sauc par lauztās līnijas galapunktiem.
Lauztu līniju sauc par vienkāršu, ja tās posmiem nav citu kopēju punktu kā posmu galapunkti.
Lauztu līniju, kuras galapunkti sakrīt, sauc par slēgtu lauztu līniju.
\(ADEFGH\) - vienkārša, vaļēja lauzta līnija.
Sastāv no \(5\) posmiem (\(AD, DE, EF, FG, GH\)).
\(6\) virsotnes: \(A, D, E, F, G, H\).
\(A, H\) - galapunkti.
\(ADEFGH\) - vienkārša, slēgta lauzta līnija.
Sastāv no \(6\) posmiem (\(AD, DE, EF, FG, GH, AH\)).
\(6\) virsotnes: \(A, D, E, F, G, H\).
Sastāv no \(6\) posmiem (\(AD, DE, EF, FG, GH, AH\)).
\(6\) virsotnes: \(A, D, E, F, G, H\).
Lauztās līnijas garums ir lielāks nekā attālums starp tās galapunktiem.
Piemērs:
Ja aplūkotu vaļēju lauztu līniju (bez nogriežņa \(AH\)), lauztās līnijas garums būtu:
\(AD + DE + EF + FG + GH = 2,5 + 4,5 + 3 + 4 + 2 = 16\) (\(cm\))
\(AD + DE + EF + FG + GH = 2,5 + 4,5 + 3 + 4 + 2 = 16\) (\(cm\))
Bet attālums starp galapunktiem \(AH = 3\) \(cm\)
\(16\) \(cm > 3\) \(cm\)
