Skaitlis, kas raksturo noslēgtas plaknes figūras ietverto plaknes daļu, ir šīs figūras laukums.
Lai laukumu varētu mērīt, t.i., izteikt ar skaitli, ir jāizvēlas laukuma vienība.
Par noslēgtas plaknes figūras laukumu sauc pozitīvu skaitli, kas rāda, cik reižu izraudzītā laukuma vienība ietilpst dotajā figūrā.
Par laukuma vienību parasti izvēlas tāda kvadrāta laukumu, kura mala vienāda ar garuma vienību.
Piemērs:
Ja garuma vienība ir \(1\) metrs, tad par laukuma vienību pieņem kvadrātu ar \(1\) metru garu malu un šī kvadrāta laukums ir vienāds ar \(1\) kvadrātmetru.
Ja figūras laukums ir , tad tā satur \(5\) kvadrātus ar malas garumu \(1\) \(cm\).
Figūras laukumu var izmērīt, vai nu uzklājot uz tās vienības kvadrātu tīklu, vai arī liekot laukuma vienību uz dotās figūras tik reižu, cik tas iespējams. Saskaitot vienības kvadrātus un to daļas figūras iekšpusē, iegūst precīzu vai aptuvenu figūras laukumu.
Laukumu parasti apzīmē ar burtu , bet, aplūkojot vairāku figūru laukumus, liek indeksu. Piemēram, , utt. Indeksa vietā var arī norādīt visas apskatāmās figūras virsotnes, piemēram, .
Figūras laukumu var pierakstīt šādi:
