Ne vienmēr ir svarīgi noteikt taisnes vienādojumu \(y=kx+b\). Piemēram, lai uzzinātu, vai taisnes ir perpendikulāras vai paralēlas, pietiek aprēķināt katras taisnes virziena koeficientu k.
 
Taisnes virziena koeficientu \(k\) var aprēķināt, ja zināmas divu taisnes punktu koordinātes. 
Ja doti punkti  M1x1;y1 un M2x2;y2, tad k=y2y1x2x1.
Šī formula izsaka, mums jau zināmo, funkcijas pieaugumu pret argumenta pieaugumu k=ΔyΔx.
 
Ja  x2x1=0, tad formulai nav jēgas. šajā gadījumā taisne  ir perpendikulāra pret \(Ox\) asi (jeb paralēla \(Oy\) asij).
Piemērs:
Nosaki taisnes AB virziena koeficientu \(k\), ja doti punkti A3;5 un B5;7.
 
Risinājums
k=y2y1x2x1 jeb k=yByAxBxA
 
k=7553=22=1
Tātad taisnes AB virziena koeficients ir \(-1\).
Aplūkosim situāciju, kad pietiek aprēķināt tikai taisnes virziena koeficientu.
Piemērs:
Dots četrstūris. Zināmas visu virsotņu koordinātas. Uzraksti risinājuma plānu, lai noteiktu, vai dotais četrstūris ir
a) paralelograms;
b) taisnstūris.
 
Spriedumi.
Katra četrstūra mala atrodas uz taisnes, kurai var noteikt virziena koeficientu.
a) Ja četrstūrim ir pa pāriem paralēlas malas, tad tas ir paralelograms.
Tātad pārbauda, vai ir 2 pāri taisnes, kuru virziena koeficienti ir vienādi.
 
b) Ja paralelograma visi leņķi ir taisni, tad tas ir taisnstūris.
Pārbauda, vai ik divu taišņu virziena koeficienti ir savstarpēji apgriezti un pretēji skaitļi jeb k1k2=1.
Atsauce:
Materiālu sagatavoja Mg. math. Laima Baltiņa, JTV skolotāja