Datu kopas vidējie lielumi parāda aplūkotās pazīmes tipiskākos un raksturīgākos rādītājus, bet neatspoguļo atsevišķu pazīmju svārstības. Tādēļ statistikā tiek aplūkoti arī datu kopas izkliedes mēri.
 
Datu izkliedes mēri raksturo, cik lielā mērā datu kopas vērtības ir koncentrētas vai izkliedētas ap vidējo aritmētisko.
  
Svarīgākie datu kopas izkliedes mēri ir amplitūda, standartnovirze, dispersija, kvartiles.
Amplitūda R ir starpība starp kopas lielāko un mazāko vērtību.
R=xmaxxmin
Amplitūda raksturo, kādā diapazonā dotie dati ir izkliedēti.
Piemērs:
Skolēni ieskaitē saņēmuši šādus vērtējumus: 4;4;5;6;6;6;7;7;8;9;9;9;10
 
Šīs datu kopas amplitūda ir R=104=6
Diskrētā vērtību rindā amplitūdu var noteikt precīzi. Taču, ja dati ir grupēti intervālos, tad amplitūdu var noteikt tikai aptuveni. Ir divas iespējas ka to var izdarīt:
  • Par xmin izvēlas pirmā intervāla mazāko vērtību un par xmax izvēlas pēdējā intervāla lielāko vērtību. Tad aprēķina amplitūdu.
  • Par xmin izvēlas pirmā intervāla viduspunktu un par xmax izvēlas pēdējā intervāla viduspunktu. Tad aprēķina amplitūdu.
Piemērs:
Biežuma tabulā doti basketbolistu augumu garumi.
Garums (cm)Biežums
170 - 180
9
180 - 190
20
190 - 200
7
200 - 210
4
Basketbolistu augumu garumiem aprēķināsim amplitūdu ar abiem iepriekš minētajiem paņēmieniem.
1.R=xmaxxmin=210170=40(cm).
2. Ja izmanto intervālu viduspunktus, tad R=205175=30(cm).
Kā jau iepriekš tika minēts, ja dati grupēti intervālos, amplitūdu var noteikt tikai aptuveni!