Uzzīmēsim nogriezni \(AB\).
Tā vienu galu, piemēram, \(A\), nosauksim par sākumpunktu, bet otru,tātad \(B\), - par galapunktu.
Nogriežņa \(AB\) virzienu no punkta \(A\) uz punktu \(B\) norādīsim ar bultiņu. Tādējādi iegūsim orientētu nogriezni.
Orientētu nogriezni sauc par vektoru.
Vektoru var apzīmēt:
1) ar diviem lielajiem burtiem, liekot virs tiem bultiņu;
pirmais burts vienmēr norāda sākumpunktu, bet otrs - galapunktu, piemēram, (lasa: vektors AB);
pirmais burts vienmēr norāda sākumpunktu, bet otrs - galapunktu, piemēram, (lasa: vektors AB);
2) ar mazo burtu, liekot virs tā bultiņu, piemēram, (lasa: vektors a).
Ja vektora sākumpunkts sakrīt ar tā galapunktu, tad iegūst nullvektoru, un to apzīmē ar . Piemēram, pārvietojums ir nullvektors, ja ceļa sākumpunkts sakrīt ar galapunktu. Zīmējumā nulles vektoram bultiņu nepievieno.
Lielumus, kurus nosaka gan skaitliskā vērtība, gan virziens, sauc par vektoriāliem lielumiem un tos attēlo ar vektoriem.
Piemēram, spēks, ātrums, pārvietojums, paātrinājums ir vektoriāli lielumi.
Ievēro, ka, ja paātrinājuma rezultātā
- ātrums pieaug, tad paātrinājums ir vērsts ātruma virzienā
- ātrums samazinās, tad paātrinājums ir vērsts pretēji kustības virzienam ("palēninājums").
Lielumus, kurus raksturo tikai skaitliskā vērtība, sauc par skalāriem lielumiem, piemēram, masa, ceļš, temperatūra, laiks.
Ievēro atšķirību!
Pārvietojums (zilais vektors) parāda objekta attālumu no \(A\) (kustības sākumpunkta) līdz \(B\) (kustības beigu punktam) pa taisnu līniju. Pārvietojums ir vektoriāls lielums. Lai to raksturotu, jāzina:
- cik tālu no sākumpunkta kustības beigās atrodas objekts;
- kādā virzienā šis pārvietojums noticis,
Piemēram, \(10\ km\) uz austrumiem.
Ceļu (melnā līnija) raksturo nobraukto kilometru daudzums, piemēram, \(20\ km\). Tas ir skalārs lielums. Ķermeņa veiktais ceļš ir kustības trajektorijas garums (melnā līkne).