Matemātika II - jauna mācību tēma
"Pakāpes funkcija un logaritmiskā funkcija"
Vienādojumam ar mainīgajiem \(x\) un \(y\) plaknē atbilst līnija - visu to punktu kopa, kuru koordinātas apmierina doto vienādojumu.
Un otrādi - plaknes līnijai (punktu kopai) atbilst vienādojums ar mainīgajiem \(x\) un \(y\).
 
Lai pēc uzdevuma nosacījumiem sastādītu plaknes punktu kopas vienādojumu, jāatrod sakarība starp mainīgajiem \(x\) un \(y\) (\(x\) un \(y\) ir jebkura punkta koordinātas) un uzdevumā dotajām konstantēm (parametriem) un jāuzraksta šī sakarība vienādojuma veidā.
 
Kādas līnijas punktu kopu varam nosaukt arī par šo punktu ģeometrisko vietu.
Piemērs:
Uzraksti to plaknes punktu kopas vienādojumu, kuri atrodas vienādā attālumā no punktiem \(A(2;4) \)un \(B(4;6).\)
 
Risinājums
Pieņemsim, ka punkts \(M\) pieder pie dotās kopas (skat. zīm.). Tādā gadījumā \(|MA|=|MB|.\)
YCUZD_220912_4423_Līnijas plaknē_1.svg
Uzrakstām abu nogriežņu garumu:
MA=x22+y42MB=x42+y62
 
Ja \(|MA|=|MB|,\) tad
x22+y42=x42+y62
 
Abas vienādojuma puses kāpinot kvadrātā, iegūst:
x22+y42=x42+y62x24x+4+y28y+16=x28x+16+y212y+364x+48y+16=8x+1612y+364x+48y+16+8x16+12y36=04x+4y32=0x+y8=0
 
Kopa, kuras punkti apmierina uzdevuma nosacījumu, ir taisne x+y8=0. Kā zināms, šī taisne ir nogriežņa \(AB\) vidusperpendikuls.
Punktu ģeometriskā vieta var veidoties no taisnēm vai taišņu nogriežņiem, kuri uzdoti ar aprakstu vai ar vienādojumu, piemēram:
xy=5x2y2=0x3y+4=0
 
Punktu ģeometriskā vieta var būt otrās kārtas līnija.
 
Vienkāršākā otrās kārtas līnija ir riņķa līnija, tās kanoniskais vienādojums ir xx02+yy02=R2, kur x0;y0 ir r. l. centra koordinātas un \(R\) ir rādiuss.
 
Skolas kursā esam mācījušies otrās kārtas līnijas - parabolas vienādojumu y=ax2+bx+c. Zinām, ka šādā veidā dotas parabolas zari ir vēsti uz augšu (ja \(a>0\)) vai uz leju (ja \(a<0\)).
Ievēro, ka parabolas vienādojumu var uzrakstīt arī citādāk, piemēram, vienādojums y=3x2+5 var būt dots šādi: y3x2=3.
 
Ja parabolas vienādojumā kvadrātā kāpināts nevis mainīgais \(x\), bet mainīgais \(y\), tas nozīmē, ka parabolas zari būs vērsti pa labi vai pa kreisi. Pamatskolas matemātikas kursā tādas parabolas neaplūko, jo šī sakarība nav funkcija (vienai argumenta vērtībai atbilst divas funkcijas vērtības). Piemēram, parabola x=y24. Skat zīmējumā.
parabolaar5.svg
 
Augstākajā matemātikā par parabolu sauc plaknes punktu kopu, kuru attālums līdz fiksētam punktam (fokusam) ir vienāds ar attālumu līdz dotajai taisnei (direktrisei). Līdz ar to parabolas vienādojums ir sarežģītāks un ietver lielumus, kurus mēs matemātika II kursā neprotam.
 
Pazīstams ir arī otrās kārtas līnijas - hiperbolas vienādojums. parasti hiperbolu pieraksta y=ax,a0, tomēr to var izteikt, piemēram, xy=a,a0.
 
Arī hiperbolas vispārīgo vienādojumu nosaka sarežģīti parametri, kurus apgūsi, studējot augstskolā.
 
Matemātikā pazīstama ir arī otrās kārtas līnija, kuru sauc par elipsi, līdzīga riņķa līnijai tikai nedaudz "saspiesta". Elipses vienādojuma parametri ir saistīti ar elipses diviem fokusiem. Ja ir interese, patstāvīgi atrodi informāciju par parabolas, hiperbolas un elipses vispārīgo vienādojumu.
 
Atsauce:
Materiālu sagatavoja Mg. math. Laima Baltiņa