Pieņemsim, ka dota kāda funkcija Fx. Šīs funkcijas atvasinājums ir Fx=fx.
Tad funkciju Fx sauc par funkcijas fx primitīvo funkciju.
Apskatīsim dažus piemērus:
x2=2x,x2+3=2x,x210=2x.
 
Redzam, ka funkcijai \(2x\) ir vairākas primitīvās funkcijas: x2,x210,x2+3. Visas šīs funkcijas savstarpēji atšķiras par konstanti. Tātad, zinot funkciju fx, tās primitīvo funkciju Fx var noteikt ar precizitāti līdz konstantei un to arī sauc par nenoteikto integrāli.
 
Par funkcijas fx nenoteikto integrāli sauc šīs funkcijas primitīvās funkcijas vispārīgo veidu.
Nenoteikto integrāli apzīmē ar simbolu fxdx. Funkciju fx sauc par zemintegrāļa funkciju, izteiksmi fxdx - par zemintegrāļa izteiksmi. Tātad
fxdx=Fx+C