Kā lai uzzīmē skolas sporta laukumu? Kur lai ņem tik lielu papīra lapu?
Liela izmēra plaknes figūras uz papīra parasti attēlo attiecīgi samazinot tās izmērus. Tā veidojas lielās figūras plāns.
Lai varētu noteikt attēlotās figūras patieso lielumu, pie katra plāna pieraksta mērogu.
Mērogs parāda, cik reizes attālums uz kartes ir mazāks par to pašu attālumu dabā.
Plānu zīmē arī ļoti mazām figūrām, tad tās attēlo palielinātas.
Tad mērogs norāda cik reizes attālums uz kartes ir lielāks par to pašu attālumu dabā.
Mērogs ir attiecība starp attālumiem plānā un attālumiem dabā.
Piemēram, mērogs \(1:200\) nozīmē, ka
\(1\) plānā atbilst \(1\cdot 200\) jeb \(200\) dabā.
\(1\) plānā atbilst \(200\) dabā.
\(1\) plānā atbilst \(200\) dabā.
\(1\) colla plānā atbilst \(200\) collām dabā.
...
Parasti attālumu plānā un kartē mēra centimetros.
Ja plānā ir atzīmēti ceļi, upes, meži, pilsētas vai citi ģeogrāfiski objekti, tad tādu plānu sauc par karti.
1. att. Kartes piemērs.
Pēc plāna vai kartes mēroga var noteikt attālumu dabā.
Ja kartes mērogs ir \(1:200\ 000\), tad \(3\) attālumam kartē atbilst \(3 \cdot 200 000\) = \(600000\) = \(6000\) = \(6\) dabā.
Atceries!
\(100\) = \(1\)
\(1000\) = \(1\)
Esi uzmanīgs, izmantojot kartes datorā. Kartē norādītais mērogs mainās atkarībā no attēla palielinājuma.
Piemēram, 1. attēlā un 2. attēlā redzamo karšu mērogi atšķiras.
2. att.
Atsauce:
http://karte.zl.lv/