Par proporciju sauc divu attiecību (dalījumu) patiesu vienādību:  
a:b=c:d  vai  ab=cd
Piemērs:
 Ja divu skaitļu attiecība ir \(2 : 8\), bet citu divu skaitļu attiecība ir \(20 : 80\), tad var teikt, ka abas attiecības izsaka vienu un to pašu: pirmais skaitlis ir \(4\) reizes mazāks par otro skaitli.
Var rakstīt: 2:8=20:80 jeb 28=2080, izveidojas proporcija.
Katrā proporcijā ir četri locekļi un tiem ir nosaukumi.
 
1) Proporciju var pierakstīt ar dalīšanas darbībām: a:b=c:d
 
        vidējie locekļi
¯a:b=c:d¯
proporcijas malējie locekļi
 
2) Proporciju var pierakstīt ar daļāmab=cd
 
Šādi pierakstītai proporcijai locekļu nosaukumus var saskatīt ar krustisku līniju palīdzību:
 
vidējie locekļi ir \(b\) un \(c\)
       ab=cd
malējie locekļi ir \(a\) un \(d\)
"Proporcijas pamatīpašība: jebkuras proporcijas vidējo locekļu reizinājums ir vienāds ar proporcijas malējo locekļu reizinājumu."
Ja dota proporcija a:b=c:d, tad bc=ad
Ja dota proporcija ab=cd, tad bc=ad
Piemērs:
Ja dota skaitliska proporcija 35:7=15:3 vai 357=153, tad 715=353.
 
Var pārbaudīt, ka sareizinot vidējos locekļus (715¯) un malējos locekļus (353),
rezultāti patiešām ir vienādi: 715¯\( = 105\) un 353\( = 105\).