Ar burtiem apzīmē mainīgus skaitļus.
 
Matemātiskās darbības ar burtiem pieraksta tāpat kā ar cipariem, piemēram:
m+nkma:d;adab
 
Īpašs pieraksts ir reizināšanas darbībai:
  • reizināšanas zīmi starp burtiem var nerakstīt: ab=ab, lasa "\(ab\)";
  • reizināšanas zīmi starp skaitli un burtu var nerakstīt: a2=2a, lasa "divi \(a\)";
  • skaitlisko reizinātāju pieņemts rakstīt pirmo (raksta nevis a3, bet 3a);
  • skaitli \(1\) kā burta reizinātāju parasti neraksta: 1a=1a=a.
 
Ievēro! Reizināšanas rakstība bez punkta abus reizinātājus saista it kā iekavās.
Piemēram, ja \(a = 2\),
tad 24:3a=24:(32)=24:6=4,
bet 24:3a=24:32=82=16.
 
Skaitlisko reizinātāju burta priekšā sauc par koeficientu.
Piemēram, izteiksmē \(2a\) koeficients pie \(a\) ir skaitlis \(2\), bet \(a\) koeficients ir \(1\).
 
Vienādo burtu reizinājumus var saskaitīt un atņemt, piemēram:
  • 3z+4z=7z  (\(3\) skaitļi plus \(4\) tādi paši skaitļi ir \(7\) tādi skaitļi);
  • 10zz=9z  (\(10\) skaitļi mīnus \(1\) tāds pats skaitlis ir \(9\) tādi skaitļi).
Svarīgi!
Nevar vienkāršot tādas summas vai starpības, kurās nav vienādi burti.
Piemēram, 3z+4a nevar saskaitīt.
Burta un skaitļa reizinājumu var arī pareizināt un izdalīt, piemēram,
  • 3z4=12z  (\(3\) skaitļi ņemti \(4\) reizes ir \(12\) tādi skaitļi);
  • 12z:4=3z