Ģeometrija ir matemātikas nozare, kas pēta dažādu figūru īpašības un to savstarpējo novietojumu.
Ģeometrijā punkts, taisne un plakne tiek uzskatīti par pamatjēdzieniem.
Pamatjēdzieni ir tādi jēdzieni, kurus pieņem bez definīcijas.
Priekšstatu par plakni iegūstam, piemēram, skatoties uz spoguļa virsmu, galda virsmu, grīdu. Lai to uztvertu kā plakni, jāizslēdz visi nelīdzenumi un jāiztēlojas, ka virsma ir absolūti (pavisam) gluda. Plakni pilnībā redzēt nevar, jo tā ir bezgalīga uz visām pusēm.
Taisni var iedomāties kā ļoti smalku diegu, kurš ir bezgalīgi garš un nostiepts taisnā līnijā.
Jebkura taisne atrodas kādā plaknē, un tā sadala plakni divās daļās, kuras sauc par pusplaknēm.
Attēlā redzamas divas pusplaknes - gaiši zila un zila, un taisne \(t\) (tumši zila).
Punkti \(A\) un \(B\) atrodas dažādās pusplaknēs.
Divas taisnes var krustoties. Tā rezultātā rodas punkts.
Taišņu \(t\) un \(AB\) krustpunkts ir punkts \(K\).
Par punkta modeli var pieņemt smilšu graudu vai adatas dūrienu papīrā. Punktam nav izmēru.
Ģeometrijas daļu, kas pēta figūras, kuras atrodas plaknē, sauc par planimetriju.