Slēgtu līniju, kas sastāv no visiem tiem plaknes punktiem, kas atrodas vienādā attālumā no kāda dotā plaknes punkta, sauc par riņķa līniju.
Definīcijā doto plaknes punktu sauc par riņķa līnijas centru. Centru parasti apzīmē ar burtu \(O\). Izmantojot riņķa līnijas definīciju, definē riņķi.
Par riņķi sauc riņķa līniju kopā ar plaknes daļu, kuru tā ierobežo.
Lai uzzīmētu riņķa līniju, lieto cirkuli: cirkuļa aso kājiņu novieto riņķa līnijas centrā, bet cirkuļa atvērums ir vienāds ar rādiusu.
Riņķa līnija zīmējumā ir melna. Melnā līnija kopā ar iekrāsoto laukumu veido riņķi.
\(O\) - riņķa līnijas (un arī riņķa) centrs.
\(O\) - riņķa līnijas (un arī riņķa) centrs.
Nogriezni, kas savieno centru ar brīvi izraudzītu riņķa līnijas punktu, sauc par rādiusu.
Svarīgi!
Riņķa līniju saīsināti pieraksta šādi: \(R.l.\) (\(O\); \(r\)), kur \(O\) ir riņķa līnijas centrs un \(r\) - rādiuss.
Nogriezni, kas savieno divus riņķa līnijas punktus, sauc par hordu.
Hordu, kas iet caur riņķa līnijas centru, sauc par diametru.
jeb , kur \(d\) - riņķa līnijas diametrs un \(R\) - riņķa līnijas rādiuss.
\(AO = BO = EO = FO\) kā riņķa līnijas rādiusi.
Rādiusi \(EO\) un \(FO\) veido diametru \(EF\).
\(BC\) ir horda.