Visu, ko iespējams izmērīt un izteikt ar noteiktu skaitli (t.i., piekārtot kādu skaitlisku vērtību), sauc par lielumu. Dzīvē sastopami gan mainīgi, gan nemainīgi lielumi.
Lielumu, kas mainās vai var mainīties, sauc par mainīgu lielumu.
Lielumu, kas nevar mainīties, sauc par nemainīgu lielumu.
Piemēram, mainīgi lielumi ir:
- maksa par pirkumiem;
- patērētā benzīna daudzums;
- apavu izmērs;
- patērētā ūdens daudzums mājsaimniecībā.
Piemēram, nemainīgi lielumi ir:
- tavas dzīvojamās mājas jumta platība;
- 7.klases matemātikas grāmatas lappušu skaits;
- pirmskaitļu skaits no 1 līdz 100.
Par neatkarīgo mainīgo sauc mainīgo, kuram piešķir brīvi izvēlētas vērtības.
Par atkarīgo mainīgo sauc mainīgo, kura vērtības nosaka atbilstoši neatkarīgajam mainīgajam.
Par atkarīgo mainīgo sauc mainīgo, kura vērtības nosaka atbilstoši neatkarīgajam mainīgajam.
Ja neatkarīgo mainīgo, piemēram, apzīmē ar \(x\), tad atbilstošo atkarīgo mainīgo sauc par lielumam \(x\) atbilstošo sakarības vērtību un pieraksta \(g(x)\) (lasa: \(g\) no \(x\)).
Kāda sakarība pastāv starp kvadrāta malu un kvadrāta laukumu? Sakarību apzīmēsim ar mazo burtu \(g\), bet neatkarīgo lielumu ar \(a\).
Sakarība \(g\) - kvadrāta mala kvadrāta laukums.
Piemērs:
Neatkarīgais mainīgais \(a\) ir kvadrāta mala, atkarīgais mainīgais \(g(a)\) - malai atbilstošais kvadrāta laukums.
Kvadrāta laukums mainās atkarībā no tā malas garuma: jo garāka mala, jo lielāks laukums.
Kvadrāta laukumu aprēķina:
|
\(a\) (mala) - neatkarīgais mainīgais
|
\(g(a)\) - atkarīgais mainīgais
|
|
\(2\)
|
|
|
\(3\)
|