Taisnes \(a\) un \(b\) sauc par paralēlām, ja tās nekrustojas, apzīmē \(a || b\).
Par attālumu starp paralēlām taisnēm sauc to kopējā perpendikula garumu. Zīmējumā tas ir nogrieznis \(AB\).
Svarīgi!
Attālums starp paralēlām taisnēm visās vietās ir viens un tas pats. Arī perpendikulu var vilkt pēc brīvas izvēles, kurā vietā vēlas vai kur tas ir izdevīgāk.
Attālumu starp ne paralēlām taisnēm noteikt nevar.
Ģeometriskās figūrās bieži perpendikulu starp paralēlām taisnēm velk no figūras virsotnes.
Kā zināms, divas trapeces malas ir paralēlas, tāpēc starp tām var noteikt attālumu.
Attālums starp malām \(BC\) un \(AD\) ir perpendikuls \(BK\), kuru sauc par augstumu.
Attālumu starp malām \(AB\) un \(CD\) noteikt nevar, jo tās nav paralēlas.
Kā zināms, divas trapeces malas ir paralēlas, tāpēc starp tām var noteikt attālumu.
Attālums starp malām \(BC\) un \(AD\) ir perpendikuls \(BK\), kuru sauc par augstumu.
Attālumu starp malām \(AB\) un \(CD\) noteikt nevar, jo tās nav paralēlas.
Piemērs:
Kā noteikt attālumu starp paralelograma malām?
Paralelogramam ir divi pāri paralēlu malu, tāpēc var noteikt attālumu starp malām \(BC\) un \(AD\): tas ir augstums \(BK\).
Attālumu var noteikt arī starp malām \(AB\) un \(DC\). Tas ir augstums \(BF.\)
Paralelogramam ir divi pāri paralēlu malu, tāpēc var noteikt attālumu starp malām \(BC\) un \(AD\): tas ir augstums \(BK\).
Attālumu var noteikt arī starp malām \(AB\) un \(DC\). Tas ir augstums \(BF.\)