Sacerot, fantazējot, iztēlojoties mūziku un tajā atveidotos tēlus, var radīt konsonējošu un disonējošu skanējumu.
Pēc skanējuma mūziku, piemēram, akordu skanējumu (akords — triju vai vairāku dažāda augstuma skaņu kopskaņa, piemēram, tonikas trijskanis) var iedalīt divās grupās: konsonansēs un disonansēs.
Konsonanse — divu vai vairāku skaņu labskanīga saskaņa (rada mierīgus, gaišus tēlus)
Mierīgus, gaišus u.tml. tēlus var radīt tonikas trijskaņa skaņas.
Konsonanses piemērs: tonikas trijskanis (audio ierakstā Fa mažora trijskanis).
Disonanse — asa, griezīga, skarba kopskaņa, kas neveido izlīdzinātu skanējumu, bet tiecas uz tālāku virzību, piemēram, atrisinājumu (rada trauksmainus, spokainus tēlus).
Trauksmainus, spokainus u.tml. tēlus var radīt nenoturīgo pakāpju skaņas.
Disonanses piemērs: nenoturīgo pakāpju kopskaņa (audio ierakstā Fa mažora nenoturīgo pakāpju kopskaņa).
