1. Mūzika animācijā

Animācijas vēsture pasaulē ir aptuveni gadsimtu ilga. Pirmais animācijas mākslinieks jeb pirmais kustīgā attēla veidotājs mūsdienās ir grūti nosakāms.
Amerikā 20. gs 30. - 60. gados animācijas uzplaukums saistīts ar Volta Disneja vārdu. Viņa radītie pazīstamie tēli ir Mikipele, Donalds Daks, Dambo, Karalis Lauva, Pluto, arī pasaku varoņi – Sniegbaltīte, Pinokio un daudzi citi.
Amerikā 1930. gadā tika nodibināta animācijas studija “Warner Brothers Cartoons". Studijas zināmākie animācijas tēli ir Blīkšķu Bannijs, Dafijs, Koijots un Ceļa Skrējējs.
Vēl viena nozīmīga animācijas studija Amerikā ir “Metro - Goldwyn - Mayer”, kurā tapuši vienmēr populārie, zīmētie tēli Toms un Džerijs, Flinstoni.

Daudzi pazīstami animētie seriāli tiek veidoti vairāku gadu desmitu ilgumā, līdz pat mūsdienām, piemēram, „Simpsoni”. Pasaulē ir vairāki iemīļotie animācijas seriāli, piemēram, japāņu “Pokemoni”, krievu “Nu pagaidi tikai!”

Sākot ar 20. gs 90. gadiem ļoti lielu popularitāti ir ieguvusi trīsdimensiju animācija, piemēram, “Rotaļlietu Stāsts”, “Kukaiņu dzīve”, “Šreks” un citi.

20. gs 60. gados pēc viņa ierosmes, Rīgas kinostudijā dibināta leļļu filmu uzņemšanas grupa. 2013. gadā Madonas novada Vestienā tika izveidota latviešu slavenā animatora Arnolda Burova piemiņas ēka jeb “Leļļu māja”. Sava mūža laikā A.Burovs ir izveidojis ap 40 animācijas filmu - Pasaka par vērdiņu, Si - Si - Dra, Vanadziņš un citas.

Studijā "Dauka" uzņemtas vairāk kā 120 animācijas filmas, kas kļuvušas par klasiku – Zelta sietiņš, Skudriņa Tipa, Zaķīšu pirtiņa, Laimes lācis, Neparastie rīdzinieki,  īsfilmu sērijas Fantadroms, Pasaciņas un citas. Ness un Nesija, Kaķīša dzirnavas ir pilnmetrāžas filmas, kas guvušas augstu atzinību kinofestivālos Latvijā un pasaulē.
Filmu pamatā galvenokārt ir latviešu folklora, klasiskā bērniem veltītā literatūra un mūsdienu latviešu autoru sacerējumi. Sākotnēji visas filmas veidoja tikai aplikācijas tehnikā ar dažādiem materiāliem – kartonu, audumu, krāsām un citiem.
Pirmā zīmētā latviešu animācijas filma ir Kabata (1983), kas tapusi pēc Ojāra Vācieša dzejoļu motīviem. Filmā satiekas astoņi kustoņi, zirgs, mušas, vilciņš un citi tēli. Mūzikas autors Imants Kalniņš.
20. gs 90. gados studijā „Animācijas Brigāde” tapuši animācijas seriāli Avārijas brigāde, Munks un Lemijs, „Zvēri”, „Minifilmas”.

1995. gadā dibinātās studijas „Rija” galvenā darbība ir iekļaušanās pasaules animācijas industrijā, darbu ar filmu producēšanu, ražošana un izplatīšana. Skatītāju iemīļotākās multfilmas ir par suņu meitenes Lotes piedzīvojumiem - Lote no Izgudrotāju ciema un „Lote un mēnessakmens noslēpums”; pilnmetrāžās filma Zelta zirgs.

 

Nozīmīgu vietu pasaules animācijas vidē iemantojuši daudzi Latvijas animatori un mākslinieki – Arnolds Burovs, Roze Stiebra, Ansis Bērziņš, Māris Putniņš, Jānis Cimmermanis, Nils Skapāns, Vladimirs Ļeščovs, Signe Baumane, Jurģis Krāsons, Reinis Pētersons.

Mūzika animācijā
Mūziku rada komponisti sadarbībā ar režisoru, bet režisors izvēlas, kura būs piemērota filmai. Katrai filmai ļoti svarīga ir mūzika un skaņa, tā atdzīvina animācijas stāstus un tēlu raksturus. To, kāda būs mūzika, nosaka filmas saturs. Ir dažādi veidi, kā komponisti rada mūziku – spēlē, improvizē, atdarina un pieraksta dažādas melodijas, arī dabas skaņas, un tad klausās, vai radītais derēs filmas notikumiem. Liekot skaņu pie skaņas, rodas mūzika filmai. Filmā var noderēt arī pilnīgi nejauši radītas skaņas. Komponistam ir jābūt zinošam, jāpārzina un jāpazīst dažādi mūzikas instrumenti, to skanējuma iespējas. Mūsdienu tehnoloģijas ļauj sacerēto mūziku uzreiz noklausīties orķestra izpildījumā.