Mūzikas izteiksmes līdzekļi ir dažādi mūzikas valodas elementi, kas palīdz atklāt muzikālos tēlus.
Bez mūzikas animācijas filmas nebūtu tik aizraujošas, interesantas un atmiņā paliekošas.
Nošu rakstā mūzikas valodas elementu apzīmējumi parasti norādīti itāļu valodā. Ir vairāki mūzikas valodas elementi, kas palīdz radīt mūzikas noskaņu.
Melodija ir vienbalsīgi izteikta muzikālā doma, kurā apvienoti dažādi mūzikas izteiksmes līdzekļi.
Melodijas līnijas veidi:
- augšupejoša,
- lejupejoša,
- viļņveida (atkarībā no tempa, var piešķirt gan aktīvu, gan plūstošu mūzikas raksturu),
- lēcienveida,
- līdzena, mazkustīga (lēnā tempā rada plūstošu, sastingušu, bet ātrā tempā - enerģisku noskaņu).
- augšupejoša,
- lejupejoša,
- viļņveida (atkarībā no tempa, var piešķirt gan aktīvu, gan plūstošu mūzikas raksturu),
- lēcienveida,
- līdzena, mazkustīga (lēnā tempā rada plūstošu, sastingušu, bet ātrā tempā - enerģisku noskaņu).
Melodijas izpildījuma veidi:
- legato – saistīti - rada plūstošu un dziedošu mūzikas noskaņu,
Nošu rakstā apzīmē ar liektu līniju loka veidā, virs vai zem nošu raksta:
- staccato (izrunā „stakato”) - īsi, aprauti - rada rotaļīgu, vieglu, arī asu mūzikas noskaņu,
Nošu rakstā apzīmē ar punktu virs vai zem nots:
Temps ir skaņdarba atskaņošanas ātrums.
Tempa veidi:
- lēnie tempi mūzikā var attēlot mieru, pārdomas, sāpes, skumjas, sastingumu,
- lēnie tempi mūzikā var attēlot mieru, pārdomas, sāpes, skumjas, sastingumu,
- mērenie tempi mūzikā rada stāstījuma noskaņu,
- ātrie tempi mūzikā veido prieku, rotaļīgumu, satraukumu, enerģiju, dusmas.
- ātrie tempi mūzikā veido prieku, rotaļīgumu, satraukumu, enerģiju, dusmas.
Tempa apzīmējumi:
- adagio (izrunā „adadžo”) - lēni, mierīgi, rāmi, nesteidzoties,
- moderato – mēreni,
- allegro – ātri.
Dinamika ir skaņdarba atskaņošanas stiprums, skaļums.
Dinamikas apzīmējumi:
- p – piano – klusi,
- mp - mezzo piano (izrunā „meco piano”) – vidēji klusi,
- f - forte – skaļi,
- mf - mezzo forte (izrunā „meco forte”) – vidēji skaļi,
- cresc - crescendo (izrunā „krešendo”) – pakāpeniski skaļāk,
Nošu rakstā apzīmē ar pakāpeniski atvērtu kāsi:
- p – piano – klusi,
- mp - mezzo piano (izrunā „meco piano”) – vidēji klusi,
- f - forte – skaļi,
- mf - mezzo forte (izrunā „meco forte”) – vidēji skaļi,
- cresc - crescendo (izrunā „krešendo”) – pakāpeniski skaļāk,
Nošu rakstā apzīmē ar pakāpeniski atvērtu kāsi:
- dim – diminuendo - pakāpeniski klusāk.
Nošu rakstā apzīmē ar pakāpeniski aizvērtu kāsi:
Klusa dinamika rada mierīgu, sapņainu, gaišu, saulainu, domīgu, arī skumju mūzikas noskaņu.
Skaļa dinamika mūzikā veido aktivitāti, priecīgu, drosmīgu, enerģisku, dusmīgu noskaņu.
Skaļa dinamika mūzikā veido aktivitāti, priecīgu, drosmīgu, enerģisku, dusmīgu noskaņu.
Ritms ir dažāda ilguma skaņu secība. To sauc arī par ritmisko zīmējumu.
Ritma veidi:
- vienmērīgs, ko veido vienāda ilguma skaņas. Lēnā tempā tas rada mierīgu, domīgu, gaišus, arī skumīgu mūzikas noskaņu. Ātrā tempā tas rada enerģiskus, drosmīgus, nosvērtus mūzikas tēlus.
- nevienmērīgs, ko veido dažāda ilguma skaņas. Tas spēj radīt daudzveidīgu mūzikas noskaņu.
- punktēts, kas raksturīgs maršiem, dažādām dejām. Tie rada priecīgu, drosmīgu, rotaļīgu, enerģisku noskaņojumu.
- vienmērīgs, ko veido vienāda ilguma skaņas. Lēnā tempā tas rada mierīgu, domīgu, gaišus, arī skumīgu mūzikas noskaņu. Ātrā tempā tas rada enerģiskus, drosmīgus, nosvērtus mūzikas tēlus.
- nevienmērīgs, ko veido dažāda ilguma skaņas. Tas spēj radīt daudzveidīgu mūzikas noskaņu.
- punktēts, kas raksturīgs maršiem, dažādām dejām. Tie rada priecīgu, drosmīgu, rotaļīgu, enerģisku noskaņojumu.
Tembrs ir skaņas nokrāsa, ar kuru atšķiras vienādas augstuma skaņas, kuras izpilda dažādi instrumenti vai dažādas balsis.
Tembrs var mainīties atkarībā no skaņu augstuma, stipruma un apjoma. Ja uz dažādiem instrumentiem atskaņo vienu un to pašu augstuma un skaļuma noti, tad skaņa atšķirsies tembra dēļ. Arī divu dziedātāju vienas un tās pašas melodijas dziedājums atšķirsies tembra dēļ.
Tembra apzīmējumi:
– vēss, silts, sulīgs, spalgs, metālisks, griezīgs, samtains, spožs u.c.
Mūzikas raksturs ir svarīgs, lai vēl precīzāk atklātu komponista ieceri. Mūzikas izpildījuma raksturu komponisti bieži norāda skaņdarba sākumā.
Mūzikas rakstura apzīmējumi:
- maigi, skumji, dusmīgi, sapņaini, draiski, enerģiski utml.
Mūzikas raksturu var norādīt arī itāļu valodā, piemēram, cantabile (izrunā „kantabile”) – dziedoši.