2. Operas un baleta izrādes

Latvijas Nacionālās operas (LNO) ēka tika celta kā pilsētas pirmā teātra nams – Vācu teātris. Tas celts Rīgas kanāla malā seno zemes nocietinājumu vietā.
1863. gadā tika uzcelts pilsētas teātris ar gandrīz 2000 skatītāju vietām.
1919. gadā teātris iegūst Latvijas Nacionālās operas nosaukumu.
1944. gadā Latvijas Nacionālā opera iegūst Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātra nosaukumu.
1990. gadā teātris atkal kļuvis par Latvijas Nacionālo operu.
No 1990. – 2001. gadam notika ēkas rekonstrukcija, interjera restaurācija un mūsdienīga kompleksa piebūve.

 

 

Latvijas Nacionālās operas ēkā pieejamas augstvērtīgas operas un baleta izrādes, kā arī citi muzikāli pasākumi. Vairākas izrādes ir iestudētas bērnu publikai.

 

Skaties un klausies fragmentu no

- latviešu komponista Jāņa Lūsēna operas bērniem Putnu opera,

- krievu komponista Pētera Čaikovska baleta Riekstkodis, 

- austriešu komponista Volfganga Amadeja Mocarta operas Burvju flauta,

Uvertīra ir operas vai baleta ievads, ko atskaņo orķestris.

Librets ir muzikālās izrādes literārais pamats.

Partitūra ir izrādes nošu pieraksts.

Scenogrāfija ir skatuves iekārtojums.

Cēlieni ir operas vai baleta daļas, kas atdalītas cita no cita ar starpbrīdi.

Ainas ir izrādes cēliena daļas.

Ārija ir solo dziedājums operas izrādē orķestra pavadījumā.

Rečitatīvs ir dziedruna - solo dziedājums, kas līdzinās izteiksmīgai cilvēka runai - pusdziedot, pusrunājot.

 

Izrādes norisinās uz skatuves, kas ir speciāli izplānota teātra telpas daļa.
Orķestra bedre ir padziļinājums skatuves priekšā, kur izrādes laikā sēž orķestris un spēlē mūziku.